27. oktobrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) sadarbībā ar Jelgavas Izglītības pārvaldi organizēja konferenci “Vide, kurā dzīvo valoda”, pulcējot 100 pirmsskolas un sākumskolas pedagogus. Konferences laikā dalībnieki guva jaunas zināšanas un praktiskas idejas, kā veidot bērna valodas attīstību veicinošu vidi, stiprināt latviešu valodas lietojumu ikdienā un sekmēt pedagogu, vecāku un izglītības iestāžu sadarbību.
Konferences uzmanības centrā bija jautājums par to, kā veicināt bērna valodas attīstību ne tikai mācību nodarbībās, bet arī ikdienas saziņā, rotaļās, apkārtējās vides izzināšanā un dažādu mācību jomu aktivitātēs. Pedagogi tika aicināti paraudzīties uz valodu kā neatņemamu bērna izziņas, domāšanas un savstarpējās komunikācijas sastāvdaļu.
Konferences pirmajā daļā RTU Rēzeknes akadēmijas profesore Sanita Martena lekcijā “Vienotas valodas vides un kultūras veidošana pirmsskolā un sākumskolā” pievērsās pedagoga valodas parauga, ikdienas komunikācijas un apkārtējās vides nozīmei bērna valodas attīstībā. Tika aktualizēta arī ģimenes un izglītības iestādes sadarbības nozīme, veidojot vienotu un atbalstošu latviešu valodas vidi.
Savukārt ergoterapeits un “RigaBrain” smadzeņu treniņu centra vadītājs Pēteris Urtāns lekcijā “STEAM un valoda: kā mācās bērna smadzenes?” skaidroja, kā bērna smadzenes apstrādā jaunu informāciju un kā praktiskā pieredze, kustība, domāšana un izziņas aktivitātes ir saistītas ar valodas apguvi. Pedagogi guva plašāku izpratni par to, kā mācību procesā izmantot STEAM pieeju, lai bērni valodu apgūtu un lietotu dabiski, pētot, eksperimentējot un sadarbojoties.
Konferences turpinājumā paneļdiskusijā “Pedagogs un ģimene: vai runājam vienā valodā?” Sanita Martena, Pēteris Urtāns un privātās pirmsskolas “Patnis” direktors Ivo Rode diskutēja par pedagogu, vecāku un izglītības iestāžu līdzatbildību bērna valodas attīstībā. Sarunā tika aktualizēta savstarpējās komunikācijas, kopīgu mērķu un konsekventas pieejas nozīme, lai bērns saņemtu atbalstu latviešu valodas lietojumam gan izglītības iestādē, gan ģimenē.
Konferences noslēgumā pedagogi piedalījās praktiskajās darbnīcās, kurās iepazina daudzveidīgas metodes un paņēmienus bērnu valodas prasmju pilnveidei. Dalībniekiem bija iespēja izvēlēties divas no sešām darbnīcām, kurās tika aplūkota telpas un apkārtējās vides nozīme valodas attīstībā, logoritmikas un ritma vingrinājumu izmantošana, dabas izzināšana kā valodas apguves iespēja, robotikas integrēšana lasītprasmes attīstīšanā, matemātikas un valodas savstarpējā saistība, kā arī izglītības iestādes vadītāja loma sadarbības veidošanā ar vecākiem.
Praktiskā darbošanās sniedza pedagogiem iespēju ne tikai papildināt teorētiskās zināšanas, bet arī pašiem izmēģināt dažādas aktivitātes un gūt idejas, ko pielāgot darbam ar bērniem pirmsskolā un sākumskolā. Īpaši tika uzsvērts, ka valodas attīstību iespējams mērķtiecīgi veicināt ikvienā ikdienas situācijā – sarunājoties, rotaļājoties, pētot apkārtējo vidi, risinot uzdevumus un sadarbojoties.
Konference rosināja pedagogus pārdomāt līdzšinējo pieredzi un meklēt jaunus risinājumus, kā veidot vidi, kurā bērns jūtas droši, tiek mudināts izteikties, uzdot jautājumus un aktīvi lietot latviešu valodu. Gūtās zināšanas un praktiskās idejas būs noderīgas turpmākajā pedagoģiskajā darbā, veicinot vienotas valodas vides veidošanu un bērnu valodas prasmju attīstību.
Paldies visiem lektoriem un darbnīcu vadītājiem par vērtīgajām zināšanām, praktiskajiem ieteikumiem un dalīšanos pieredzē, kā arī pedagogiem par aktīvu iesaistīšanos, ieinteresētību un vēlmi pilnveidot savu profesionālo kompetenci!
Konference organizēta Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” ietvaros.
