15. novembrī ZRKAC norisinājās šī gada pēdējā “Gudro vecāku skolas” nodarbība, kuras gaitā pusaudžu terapeits Nils Sakss Konstantinovs dalījās zināšanās par problemātisku atkarību izraisošo vielu lietošanu pusaudžu vecumposmā, sniedzot praktiskus ieteikumus, kā pieaugušajiem iespējams atbalstīt jauniešus situācijās, kas saistītas ar psihoaktīvu vielu lietošanu.

Semināra sākumā klātesošie noskaidroja, ka šobrīd visvairāk jaunieši lieto alkoholu un nikotīnu (Latvijā smēķēšana samazinājusies, veipošana palielinājusies, taču veipu lietošanai šobrīd un nākotnē ir tendence sarukt, kas to raksturo kā īslaicīgu un pārejošu modes tendenci), tam seko marihuāna (kas jauniešiem patlaban ir viegli pieejama) un recepšu medikamenti (jauna parādība, kas sociālo tīklu dēļ kļūst arvien populārāka).

Psihoterapeits dalījās viedoklī, ka pāragra skolēnu informēšana par psihoaktīvajām vielām un to lietošanas radītajām sekām, var izraisīt nevēlamu efektu – jaunieši to var izmantot kā signālu pamēģināt kaut ko jaunu, par ko iepriekš, iespējams, nav zinājuši.  Pusaudži lieto psihoaktīvas vielas trīs iemeslu dēļ – draugu loka ietekme, viegla iespēja iegūt atkarību izraisošas vielas, kā arī jauna pieredze, ko sniedz šādu vielu izmēģināšana.

Nils Sakss Konstantinovs uzsvēra būtisku aspektu – psihoaktīvās vielas lieto relatīvi mazs skaits jauniešu (lai gan tas, viennozīmīgi, ir pārāk liels), respektīvi, lielākā daļa pusaudžu tās nelieto. Šis fakts būtu jāakcentē vecākiem, kas sarunājas ar savām atvasēm, lai parādītu reālo kopainu, ka atkarību izraisošas vielas lieto mazākā daļa sabiedrības. Tāpat liela nozīme ir veidam, kā vecāki veido komunikāciju ar jaunieti, jo vecāku reakcija var problēmsituāciju uzlabot, saglabāt nemainīgu vai pasliktināt.

Klātesošie tika informēti, ka iebiedēšanas programmas efektivitāti diemžēl nesasniedz, tieši pretēji mudinot uz vēl biežāku vielu lietošanu un psihoemocionālo problēmu rašanos. Pusaudžus būtu ieteicams aicināt nebaidīties atklāti runāt par problēmām, ja tādas radušās, tādējādi izvairoties no noslēgšanās sevī.

Lai gan ģimenes ietekme pusaudžu vecumā samazinās, tika akcentēti daži palīdzoši elementi, kuru īstenošanā vecākiem ir būtiska nozīme – uzturēt ģimenes vērtības (piemēram, veselīga dzīvesveida piekopšana, atteikšanās no atkarību izraisošu vielu lietošanas), veicināt pusaudža pašvērtējumu (ietekmē jaunieša pārliecību par savu identitāti, sekmē spēju pateikt “nē” jauniešu vidū populārām lietām), radīt vairākas vides, kurās jaunietim veidojas pozitīva identitāte (piemēram, līdztekus skolai ir vismaz vēl viena vide, kurā jaunietis var identificēties ar citiem cilvēkiem – sports, māksla, mūzika u. c.).

Speciālists klātesošos informēja par divām pieejām, kas tiek izmantotas cīņā ar aprakstīto problēmu:

1. Abstinences jeb aizlieguma pieeja – to Latvijā praktizē visplašāk, vēršot galveno fokusu uz aizliegumiem, sodīšanu, jauniešu informēšanu par psihoaktīvajām vielām ar mērķi iebiedēt, radīt šķietamu izpratni par kaitīgumu;
2. Risku mazināšanas pieeja – uzskatāms par efektīvāku risinājumu, akcentējot iespējamās alternatīvas nevēlamu vielu lietošanas vietā, dalot jauniešus dažādās mērķgrupās atkarībā no katra gūtajām vai līdz šim vēl negūtajām pieredzēm vielu lietošanā, kā arī sniedzot informāciju nevis ar mērķi iebiedēt, bet gan veicināt jauniešu prasmes pašiem izvērtēt gūtās zināšanas un kritiski pieņemt lēmumus.

“Vislabāk, ja pusaudzis nelieto neko no psihoaktīvām vielām, taču, ja jaunietis kaut ko sācis lietot, svarīgi, lai viņš to darītu mazāk kaitīgā veidā,” pauž Nils Sakss Konstantinovs.

Par neveiksmīgu stratēģiju speciālists atzina plaši pazīstamu ideju – labāk lai jaunietis pamēģina vai lieto alkoholu mājās, nevis ārpus tās. Kā pamatojums tika minēts fakts – ja pusaudzis lieto alkoholu mājas vidē, viņš to, visticamāk, darīs arī ārpus tās, kā arī šādā situācijā vecāki vairs nespēj noteikt skaidru robežu alkohola nelietošanai. Pusaudžiem joprojām ir svarīgi sajust robežas, un mājas ir vieta, kur to iespējams īstenot visefektīvāk.

No otras puses, tas nenozīmē, ka vecāki alkoholu nedrīkst lietot nemaz, jo sabiedrībā ir gana daudz vietu un situāciju, kurās jaunieši redz citus pieaugušos lietojam apreibinošas vielas. Speciālists uzsvēra: “Vissvarīgākais ir tas, kā vecāki modelē savu attieksmi pret šīm lietām – ne tikai verbāli, bet arī praktiskajā dzīvē.”

Lai noskaidrotu veidus, kā vecākiem ar jaunieti iespējams veidot strukturētu sarunu, saprast motivāciju psihoaktīvu vielu lietošanai un gūt vispārēju kopainu par situācijas nopietnību, psihoterapeits iepazīstināja ar praktiski īstenojamu trīs punktu metodi.

Tā ietver trīs jautājumus:

1. KĀPĒC jaunietis ir lietojis aizliegtās vielas? Parasti tiek minēti trīs varianti – jaunietis eksperimentējis, socializējies draugu vidū vai vēlējies apreibināties;
2. KO vielu lietošana ietekmē jaunieša dzīvē? Lielākoties šāda nevēlama aizraušanās ietekmē skolu un mācības, brīva laika aktivitātes, draugu jautājumu (iespējams, rodas problēmas attiecībās ar līdzšinējiem draugiem vai tiek atrasti jauni draugi), veidu, kā tiek pavadīts brīvais laiks, kā arī iespaido attiecības ģimenē;
3. CIK BIEŽI tiek lietotas aizliegtās vielas? Pirmo reizi, atkārtoti vai pastāvīgi.

Ja jaunietis apreibinājies pirmo reizi un tas pagaidām būtiski neietekmē nevienu viņa dzīves jomu, Nils Sakss Konstantinovs iesaka noteikt stingras robežas un ierobežojumus, izklāstīt iespējamās sekas un sodu atkārtotas situācijas gadījumā. Šis ir gadījums, kad informācija par aizliegtajām vielām jaunietim ir nepieciešama, to sniedzot vienkāršā un kompaktā veidā, godīgi izstāstot svarīgākos aspektus tik, cik nepieciešams, lai neraisīti jaunietī vēl lielāku interesi. Tāpat ir jāierobežo vietas pieejamība, kurā jaunietis var tikt provocēts atkārtotai vielu lietošanai (piemēram, skolā starpbrīžos ir pieaugušā klātbūtne gaitenī, fizisko aktivitāšu nodrošināšana u. c.).

Gadījumā, ja pusaudzis apreibinās atkārtoti, to īsteno socializēšanās dēļ un tiek ietekmētas skolas gaitas un brīvā laika pavadīšana, primāri nepieciešams ietekmēt draugu loku (piemēram, veidot draudzības ģimenes draugu vidū, atrast kādu alternatīvu sociālo grupu), otrkārt, ieteicams ieviest aktivitātes, kas samazina jaunieša brīvo, nestrukturēto laiku, kā arī sniegt bērnam pozitīvu uzmanību. Vienlaikus pusaudzi var mudināt attīstīt sociālās prasmes – spēju atteikties, nesekot draugu spiedienam, pastāvēt par savu viedokli, stiprināt pārliecību par sevi.

Ja saskare ir ar pusaudzi, kas ir kļuvis atkarīgs, lietojot psihoaktīvas vielas pastāvīgi un piedzīvojot problēmas visās dzīves jomās, ir ieteicams jaunieti pilnībā “izņemt ārā” no viņa ierastās ikdienas vides, uz dažiem mēnešiem nodrošinot terapeitisku un drošu vidi, kurā notiek mērķtiecīga atveseļošanās speciālistu vadībā.

Speciālists atzina, ka, viņaprāt, visiedarbīgākais veids, kā mūsdienu jauniešiem pasniegt vēlamo informāciju, ir izmantot pusaudžu vidū autoritāti iemantojušas personas – kādus influencerus, mūzikas, sporta un citu jomu pārstāvjus.

Noslēgumā klātesošie tika iepazīstināti ar motivējošo interviju, kas arī var palīdzēt efektīvas komunikācijas īstenošanā un mudināt jaunieti apsvērt vairākas alternatīvas, saskatot jaunu savas dzīves perspektīvu. Jaunietim secīgi tiek uzdoti jautājumi par to, ko viņš vēlas gan šaurākā nozīmē (piemēram, ko jaunietis grib panākt, lietojot aizliegtās vielas), gan plašākā dzīves kontekstā (ko pusaudzis vēlas sasniegt dzīvē), tad tiek vaicāts, ko viņš iegūst no vielu lietošanas (labu, patīkamu), ko zaudē un noslēgumā – kā tas saskan ar to, ko jaunietis vēlas (atbilde uz pirmo jautājumu).

“Gudro vecāku skolas” nodarbības ir bezmaksas semināru cikls par bērnu un pusaudžu emocionālās veselības un saskarsmes jautājumiem, aicinot vecākus, audžuvecākus, pedagogus un citus interesentus gūt zināšanas un praktiskus ieteikumus zinošu speciālistu vadībā.

Semināru cikls tiek īstenots projekta „Veselības veicināšana Jelgavā (Nr. 9.2.4.2/16/I/085)” ietvaros.