11. oktobrī ZRKAC viesojās pusaudžu terapeits Nils Konstantinovs, vadot kā vecākiem, tā arī pedagogiem aktuālu semināru "Internets, telefoni, videospēles – problemātiskā jauno tehnoloģiju lietošana pusaudžu vecumposmā”, kas organizēts nodarbību cikla “Gudro vecāku skola” ietvaros.

Šī gada “Gudro vecāku skolas” semināri ir veltīti tematikai par atkarību profilaksi bērnu un jauniešu vidū, kuros vecāki, pedagogi un citi interesenti var gūt zināšanas, kā atpazīt atkarības un kā pieaugušajiem ieteicams rīkoties konkrētās situācijās.

11. oktobra nodarbībā klātienē piedalījās 80 dalībnieku, gūstot gan zināšanas, gan arī praktiskus ieteikumus, kas Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāja Nila Konstantinova praksē palīdzējuši daudzām ģimenēm, kurās konstatēta pusaudžu atkarīga uzvedība, kas saistīta ar pārmērīgu tehnoloģiju lietošanu ikdienas dzīvē.

Semināra laikā klātesošie tika aicināti diskutēt un uzdot speciālistam sev interesējošos jautājumus. Dalībnieki atzina, ka ieradušies uz semināru, lai noskaidrotu, kā mainīt pusaudža tehnoloģiju lietošanas paradumus un kā runāt ar jaunieti par šo problēmu. Psihoterapeits uzsvēra – vecāku sarunai ar pusaudzi nevajadzētu būt pamācošai un nosodošai, bet gan īstenotai cieņpilna dialoga veidā. Būtiski ir saprast, ka jauniešiem ir vajadzība pašiem veidot savu virtuālo telpu, daļa no tās nav paredzēta vecākiem un nav jābūt pakļautai ārējai kontrolei. Tas ir dabisks process, kas pieaugušajiem ir jāciena, tomēr vienlaikus vecākiem ar jaunieti ir jārunā par dzīvi interneta vidē, kopīgi noskaidrojot, vai pusaudzis nesaskaras ar kādām problēmām.

Semināra gaitā tika aplūkota videospēļu, sociālo tīklu un telefonu ietekme uz jauno paaudzi. Nils Konstantinovs apkopoja iespējamos riskus un jomas, ko var ietekmēt pārmērīga tehnoloģiju un sociālo tīklu lietošana, kā arī dalījās zināšanās par galvenajiem pamatprincipiem, kas jāievēro, lai panāktu sabalansētu jauniešu laika pavadīšanu virtuālajā vidē.

Psihoterapeits uzsvēra – izšķiroša nozīme ir nevis konkrētam sociālajam tīklam vai videospēlei, bet gan tam, ko jaunietis tajā dara. “Mūsdienās puišus vairāk ietekmē videospēles, bet meitenes – sociālie tīkli. Zēniem videospēles ir vieta, kur viņi veido jaunas draudzības, attiecīgi aizliedzot tās spēlēt pavisam, jaunietim ir risks kļūt sociāli izolētam, ja, piemēram, konkrētā videospēlē ir iesaistīti klasesbiedri,” dalās Nils Konstantinovs.

Turpretī meitenēm lielākās problēmas izraisa pārmērīga sociālo tīklu patērēšana. Tā kā pusaudzēm ir svarīgi, ko par viņām domā apkārtējie, un viņām ir tendence vizuāli salīdzināties ar citām meitenēm vai pieaugušām sievietēm, tostarp influencerēm, redzot idealizētus ķermeņus, samākslotas fotogrāfijas un nevainojamas dzīves, jaunietes piedzīvo nemitīgu spriedzi. Tādējādi rodas risks, ka var rasties ēšanas traucējumi, samazinās pašvērtējums un ir grūtības pieņemt savu ķermeni.

Runājot par videospēlēm, Nils Konstantinovs atzina – nav konstatēts, ka vardarbīgas videospēles sekmētu šādas destruktīvas rīcības īstenošanu dzīvē. Tieši pretēji – ir jaunieši, kuru uzvedība reālajā dzīvē uzlabojas, mazāk tiek patērēts alkohols, retāk notiek bezmērķīga klaiņošana pa ielām, jo tīri praktiski jaunieši izvēlas atrasties mājās pie datora vai telefona. Tāpat arī tika kliedēts mīts, ka videospēļu dēļ jaunietim var veidoties kropļota realitātes izjūta, pārsvarā jaunieši tomēr spēj atšķirt fantāziju pasauli no reālās dzīves. Galvenā problēma ir nespēja regulēt savas emocijas brīdī, kad jaunietim spēle ir jāpārtrauc vai viņš tajā zaudē.

Arvien lielāku popularitāti gūst elektroniskais sports – sacensību veids, kurā cilvēki sacenšas, spēlējot videospēles. Daļa mūsdienu pusaudžu izsaka vēlmi nākotnē profesionāli strādāt tieši šajā jomā, kas uzskatāma par labi pelnošu nozari, pametot novārtā mācības. Tā kā jaunieši šai nodarbei ikdienā velta ļoti daudz laika, tostarp neguļot pa naktīm, būtiski tiek ietekmēta pusaudžu pašsajūta, izjūk dienas ritms, ir grūtības no rītiem piecelties un doties uz mācībām skolā. Psihoterapeits šādās situācijās aicināja vecākus atbalstīt savu atvasi un situācijas uzlabošu veikt no “otras puses” – nevis aizliegt videospēles, bet gan motivēt pusaudzi e-sportā gūt labākus rezultātus. Lai kļūtu par profesionāli, ikvienam sportistam ir jāievēro noteikts dienas režīms, kārtīgi jāizguļas, jāvelta laiks fiziskajām aktivitātēm un jāizglītojas. Tādējādi jaunietis tiek motivēts uzturēt sevi labā formā, viņš jūtas saprasts un atbalstīts savā izvēlē pievērsties elektroniskajam sportam, vienlaikus par prioritātēm izvirzot citus veselībai un kvalitatīvai dzīvei būtiskus aspektus.

Bez šaubām, ir daļa pusaudžu, kuriem pārmērīga interneta lietošanas dēļ rodas atkarības iezīmes, taču Nils Konstantinovs atklāj: “Parasti lielāki sarežģījumi ar atkarību veidošanos ir bērniem, kuri jau piedzīvo dažādas problēmas, tostarp uzvedības traucējumus, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu.” Arī vardarbīgas attiecības ģimenē, pašapziņas trūkums un gūtās psihoemocionālās traumas var pastiprināti mudināt jaunieti “slēpties” interneta dzīlēs.

Sociālie tīkli ietekmē jauniešu (īpaši – meiteņu) identitātes veidošanās procesu, tādēļ psihiatrs akcentēja vecāku nepieciešamību būt informētiem, ka jauniešu iesaistīšanās dažādās noslēgtās interneta vides grupās var sniegt gan pozitīvu rezultātu (jaunietis jūtas piederīgs, saprasts), gan arī radīt draudus destruktīvu domāšanas modeļu pārņemšanai, tostarp ar dzimumidentitāti saistītiem priekšstatiem. Sociālie tīkli ir ārkārtīgi spēcīga vide, kurā viss notiek daudz straujāk nekā realitātē un ar ko reālās dzīves plūdumam ir ļoti grūti konkurēt.

Aktualizējot telefonu lietošanas riskus, Nils Konstantinovs atzina, ka bērna koncentrēšanās darbam vai mācību procesam nav savienojama ar vienlaicīgu telefona lietošanu, jo tādējādi jaunietim zūd uzmanība un samazinās koncentrēšanās spējas. Viņš arī uzsvēra: “Veselīgi telefona lietošanas ieradumi bērnam ir jāsāk mācīt jau agrā vecumā, lai šajā jautājumā rodas skaidras robežas.”

Kā galvenos pārmērīgas tehnoloģiju lietošanas riskus speciālists minēja drošības, finanšu, izmantošanas un mobinga riskus. Pašlaik statistiski lielākā problēma ir izmantošana, kad pieaugušie uzdodas par nepilngadīgiem jauniešiem un aicina pusaudžus tikties klātienē vai arī pilngadīgas personas iegūst no jauniešiem kailfoto, kas vēlāk tiek izmantoti kā šantāžas līdzeklis.

Aktuāla šīs desmitgades problēma ir sekstings – pusaudži viens otram sūta kailfoto, kas patlaban daļai jauniešu sāk šķist dabisks attiecību veidošanas process. Tā kā jaunieši arvien lielāku dzīves daļu pārceļ uz virtuālo realitāti, arī šādu rīcību viņi mēdz uztvert kā pieņemamu attiecību veidošanas sastāvdaļu. Šādās situācijās psihiatrs aicināja atcerēties, ka pusaudži ir seksuālas būtnes un soda taktikas īstenošana var negatīvi ietekmēt jauniešu jūtas un pārliecību par sevi. Tā vietā vecāki ir aicināti praktizēt risku mazināšanas pieeju – izskaidrot pusaudzim, ko un kā ieteicams darīt vai nedarīt konkrētās situācijās.

Noslēgumā klātesošie uzzināja, ka pārmērīga tehnoloģiju un sociālo tīklu lietošana ietekmē pusaudžu motivāciju, sekmes skolā, pārliecību veidošanos, attiecības ar ģimeni, apmierinātību ar dzīvi un fizisko veselību (samazinoties fiziskajām aktivitātēm, jauniešiem novērojams svara pieaugums, mazkustīgums, arvien biežāki fizisku traumu riski, tiek konstatēts cukura diabēts utt.).

Kā galvenos pamatprincipus, kas būtu jāievēro situācijas uzlabošanai, speciālists norāda:

1. Agrīnā vecumā uzsākt ierobežojumu ieviešanu;
2. Tehnoloģijas piedāvāt kā atlīdzību par padarītām obligātām lietām, nevis kā pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu;
3. Izvērtēt jaunieša lietoto saturu un tā piemērotību;
4. Vecāku piemēra rādīšana un strukturēta laika pavadīšana.

Lekcijas video ieraksts pieejams: https://www.facebook.com/ZRKAC/videos/1052266472432269.

“Gudro vecāku skolas” nodarbības ir bezmaksas semināru cikls par bērnu un pusaudžu emocionālās veselības un saskarsmes jautājumiem, aicinot vecākus, audžuvecākus, pedagogus un citus interesentus gūt zināšanas un praktiskus ieteikumus zinošu speciālistu vadībā.

Nākamā un šajā gadā pēdējā plānotā “Gudro vecāku skolas” nodarbība ZRKAC notiks 15. novembrī plkst. 17.30. Arī to vadīs bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Konstantinovs, aplūkojot tēmu “Problemātiska atkarību izraisošo vielu lietošana pusaudžu vecumposmā – praktiskas intervences”.

Semināru cikls tiek īstenots projekta „Veselības veicināšana Jelgavā (Nr. 9.2.4.2/16/I/085)” ietvaros.