Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) sadarbībā ar Jelgavas pilsētas karjeras konsultantiem 5. aprīlī organizēja tiešsaistes semināru vecākiem “Kas slēpjas aiz vārda “karjera” jeb karjeras atbalsts Jelgavā”.

Domājot par karjeru, bieži vien sastopamies ar dažādiem stereotipiem. „Tie nav testi, ar kuru palīdzību var noteikt vienīgo un īsto profesiju, ar ko nodarboties. Divdesmit pirmā gadsimtā karjera ir cilvēka resursu efekīva izmantošana dzīves mērķu sasniegšanai. Patiesībā tas ir nepārtraukts mācīšanās un sevis attīstīšanas process,” mītus par karjeras jēdzienu kliedē ZRKAC karjeras konsultante Līga Damberga.

Kā norādīja Veronika Šilo, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas karjeras konsultante: „Individuālās konsultācijas ir kā saruna, atvērts dialogs, kurā ar dažādu metožu palīdzību saprast, kādus mērķus palīdzēt sasniegt, kā iedvesmot, ja nepieciešams.” Vecākiem būtu jāatceras, ka ir būtiski cienīt bērna izvēli, viņa domas par karjeras virzienu pat, ja pirmajā brīdī to ir grūti pieņemt un tas nesaskan ar cerēto.

Par portfolio nozīmi karjerā savās atziņās dalījās JelgavasValsts ģimnāzijas karjeras konsultantes – JeļenaBeitāne un InitaJankeviča. Portfolio mērķis ir apkopot informāciju par sevi. Ar tā palīdzību iespējams labāk izprast sevi, savus talantus, spējas. Tas ir vērtīgs un neatsverams rīks, jo tas paver skatu uz kopainu, kā arī to veiksmīgi var izmantot kā plānošanas rīku.

Visbiežāk portfolio veido gan skolēna mācību sasniegumus, materiāli un dokumenti, kas apliecina prasmes, darba pieredzi (arī brīprātīgo darbu ), kā arī to, kas atspoguļo viņa intereses un vērtības. Vecāku uzdevums būtu iedrošināt, palīdzēt ar uzvedinošiem jautājumiem, paralēli pētot bērna intereses un skatoties, kā tās attīstās.

Vai par karjeru būtu jādomā jau pamatskolā? Atbildi uz šo jautājumu sniedza Agnese Upmane, Jelgavas 4. sākumskolas karjeras konsultante. „Attīstīt iemaņas un prasmes, veidot paradumus mācāmies jau ģimenē. Tāpēc ir svarīgi jau no mazotnes uzticēt kādus pienākumus, piemēram, aplaistīt istabas augus. Tas māca atbildības sajūtu, veido paradumu paveikt apsolīto. Bērni ļoti labi mācās darot lietas kopā ar vecākiem, tāpēc nevajadzētu baidīties iesaistīt viņus remontdarbos, ēdiena pagatavošanā, talkās un citās aktivitātēs,” skaidroja A. Upmane.

Kopīgi darbojoties ieguvēji ir visi, jo bērni mācās, savukārt vecākiem ir laiks pamanīt bērna stiprās puses, ieraudzīt, kas viņam patīk un sanāk, lai kopīgi varētu to attīstīt interešu izglītības pulciņos. Atklātas savstarpējās sarunas ģimenes lokā par profesiju, kurā vecāki strādā, ļauj labāk izprast, kādas ir nepieciešamas prasmes, lai konkrēto darbu varētu veikt, kādi ir plusi un mīnusi, ar kuriem ikdienā nākas saskarties.

Ņemot vērā to, ka mūsdienās ierasta lieta ir profesijas maiņa, svarīgi ir saprast, ka izglītošanās mūža garumā ir normāla parādība un vecāki var palīdzēt veidot pozitīvu attieksmi pret mācīšanās procesu kopumā. Tas notiek gan caur cieņpilnu attiecību veidošanu gan ar skolotājiem, gan caur pašu vecāku izglītošanos, paaugstinot savu profesionālo līmeni, jo bērns mācās, skatoties, kāda ir vecāku rīcību.