12. janvārī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) rīkoja Zaļās bibliotēkas apaļā galda diskusiju, kur kopā ar zaļi domājošiem sadarbības partneriem no SIA “Jelgavas ūdens”, SIA “Zemgales EKO”, JNĪP, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības un tās iestādēm – “Kultūras”, “Sociālo lietu pārvaldes”, bibliotēkas un citiem interesentiem tika pārrunāti jautājumi par atkritumu šķirošanu.
Diskusijas dalībnieki ar lielu interesi klausījās Laimas Kubliņas (SIA “Zaļā josta”) stāstīto par atkritumu šķirošanas pamatprincipiem un to, kāds ir mūsu kopējais ieguvums.
“Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā saražo 410 kg atkritumu, bet atšķirībā no Eiropas, kur tiek pārstrādāti apmēram 40%, Latvijā tie ir tikai 17%. ES ir noteikusi, ka līdz 2025. gadam Latvijai ir jāpalielina pārstrādāto sadzīves atkritumu īpatsvars līdz 55%.
Atkritumus šķirot ir svarīgi ne vien tāpēc, lai Latvija kā valsts izpildītu ES noteiktās prasības, bet arī tāpēc, ka nododot izlietoto iepakojumu pārstrādei, iespējams samazināt rēķinu par sadzīves atkritumu izvešanu apmēram par 1/3 daļu!” sacīja Lauma Kubliņa.
Lai gan ir skaidrs, ka pareizi šķirojot atkritumus mēs taupām dabas resursus, rūpējamies par vides tīrību un sakoptību, tomēr pastāv arī dažādas problēmas.
Viena no tām ir saistītas ar pareizu šķirošanu. Piemēram, ja plastmasas iepakojumam paredzētajā konteinerā tiek izmesta daļa no nešķirojamiem sadzīves atkritumiem, tas tiek klasificēts kā neatbilstošs saturs. Rezultātā arī viss pārējais, kas atrodas konteinerā vairs neatbilst noteiktajiem kritērijiem un pastāv liela iespējamība, ka to nevarēs izmantot otrreizējai pārstrādei. Tāpēc labāk ir šķirot mazāk, bet darīt to pareizi.
Vēl viena no problēmām ir tā, ka atkritumu apsaimniekotājiem var atšķirties prasības un noteikumi. Iespējams ne visi plastmasas iepakojuma veidi tiek savākti pārstrādei. Lai gan Latvijas teritorija ir samērā neliela, tomēr nepastāvot vienotām prasībām, atkritumu apsaimniekotājiem ir tiesības izvirzīt savus kritēriju un noteikumus.
Lai atkritumu šķirošana kļūtu par dabisku un pašsaprotamu izvēli, jāsāk ar nelieliem soļiem. Arī pirms pirkumu veikšanas iespējams domāt par to, kā samazināt atkritumu daudzumu. Piemēram, skatīties, kādā iepakojumā ir konkrētā prece, vai tas ir iespējams nodot otrreizējai pārstrādei? Tekstilu un citas preces, kas ir gana labā funkcionālā stāvoklī, var ziedot labdarībai, nodot atkārtotai lietošanai vai ievietot attiecīgajā šķirošanas konteinerā.
Zaļās prasmes savā ziņā parāda mūsu kā sabiedrības kopējo kultūras līmeni, vērtības Kas mums ir svarīgs? Vai varēsim paskatīties acīs nākamajai paaudzei bez sirdsapziņas pārmetumiem? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild katram pašam, taču jāatceras, ka dzīvojot sabiedrībā un esot viens otram kā dzīvais piemērs, ar savu aizrautību spējam raisīt vēlmi un apņemšanos arī mūsu līdzcilvēkos, lai ieviestu zaļā dzīvesveida principus savās darba vietās un mājsaimniecībās.
Nākamā ZRKAC Zaļās bibliotēkas apaļā galda diskusija iecerēta februārī, lai kopīgi turpinātu izzināt jautājumus, kas saistīti ar zaļo dzīvesveidu, dalītos zināšanās, pieredzē un diskutētu.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. | SAPRATU |
> Sīkdatņu izmantošana > Personas datu apstrāde |