Jauniešu nodarbinātība vasarā pietuvināta reālam darba tirgum

Strādāt vasarā, lai nopelnītu un vienlaikus pārliecinātos, vai izvēlētais nākotnes karjeras virziens ir īstais, – šādu mērķi šovasar izdodas īstenot 110 Jelgavas 9.–11. klašu skolēniem, kuri piedalās jaunajā pašvaldības skolēnu nodarbinātības programmā. Ja jaunāko klašu audzēkņiem (6., 7. un 8. klase) vasaras nodarbinātība tiek organizēta tāpat kā iepriekšējos gados un to, kā ierasts, koordinē Jelgavas Izglītības pārvalde, tad vecāko klašu skolēni darbā tiek iesaistīti jau ar dziļāku mērķi, un šo procesu koordinē Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs (ZRKAC).

«Pagājušajā gadā tika veikta Jelgavas jauniešu aptauja, un tās rezultāti rosināja ieviest izmaiņas 9.–11. klases izglītojamo vasaras nodarbinātībā, pietuvinot to reālam darba tirgum, jauniešu iecerēm par nākotnes karjeru un profesiju. Jau tagad varam teikt, ka skolēnu darbs šādā formātā ir ieguvums abām sadarbības pusēm. Jauniešiem ir radīti reālam darba tirgum pietuvināti apstākļi, jo šovasar vecāko klašu skolēni paši izvēlējās un pretendēja uz darba vietām uzņēmumos, ko bija apkopojusi pašvaldība. Tās sadalītas pēc darbības jomām, lai veidotu sasaisti ar jauno kompetenču pieeju un skolēnu izvēlētajiem mācību virzieniem. Tādējādi katrs varēja izvēlēties nozari, ar kuru grib saistīt savu nākotni. Savukārt sadarbības partneri šajā iniciatīvā ir 36 Jelgavas valstspilsētas  un novada uzņēmēji, kuri vasarā iegūst darbiniekus bez papildu finansiālā sloga, jo atalgojuma izmaksas sedz pašvaldība,» stāsta ZRKAC karjeras konsultante Līga Damberga. «Jelgavas Vēstnesis» izzina, kā sadarbību vērtē uzņēmēji un kādas atziņas pēc pirmajām nostrādātajām nedēļām radušās skolēniem.

Jaunā vasaras nodarbinātības koncepcija guva lielu jauniešu atsaucību – 110 vakancēm pieteicās 210 skolēni, un konkurss bija jāiztur teju katrā darbavietā. Arī uzņēmumu pārstāvētās nozares ir gana daudzveidīgas: ražošana, komunālie un ēdināšanas pakalpojumi, transporta remonts, kultūra, medicīna, sports, pieaugušo izglītība, tirdzniecība, apzaļumošana un citas. «Lielākā interese bija par darba iespējām uzņēmumā «W&D», kas piedāvā foto pakalpojumus, Jelgavas poli­klīnikā, uzņēmuma «Barboleta» bērnudārzā «Mācos mācīties» un beziepakojuma veikalā «Ber un sver». Uz katru šo uzņēmumu piedāvāto darba vietu saņēmām vairāk nekā 10 pieteikumu,» norāda ZRKAC karjeras konsultante Līga Damberga. Piesakoties vasaras darbam, skolēni iesniedza savu CV un motivācijas vēstuli, un pieteikumus vērtēja ZRKAC izveidota komisija, ņemot vērā jaunieša atbilstību prasībām, motivāciju strādāt un raksturojumu no izglītības iestādes. L.Damberga skaidro, ka šajā procesā skolēniem bija iespēja mācīties sagatavot nodarbinātībai nepieciešamos dokumentus, kas ir būtisks priekšnoteikums darba meklēšanas prasmju attīstīšanā. Savukārt uzņēmējiem šāds atlases posms ir ieguvums, jo darbu uzņēmumā uzsāka motivētākie skolēni.

Uzņēmēji: šovasar nodarbinātie jaunieši ir ļoti motivēti

Vairāki uzņēmēji, kas iesaistījušies iniciatīvā, atzīst, ka šovasar nodarbinātie jaunieši ir ļoti motivēti un par aifona spaidīšanu aizrādīt nenākas. «Skolēnus caur vairākām programmām nodarbinām jau vairākus gadus un esam saskārušies ar dažādiem darba ņēmējiem. Šovasar jūtams, ka skolēni nenāk pasēdēt, lai mēneša beigās saņemtu algu, – viņi paši mūs ir izvēlējušies un strādā, lai mācītos ko jaunu. Būtībā šī iniciatīva ir kā Ēnu diena, tikai ar lielāku laika rezervi profesijas izzināšanai. Jaunieši jautā par izaugsmes iespējām, nepieciešamo izglītību un atalgojumu. Tiesa, daudz vairāk laika mums sanāk veltīt sarunām, taču tas nav apgrūtinoši, jo redzam jauniešos degsmi. Šāds darbs ar atdevi rezultātā ir vērtīgs abām pusēm,» norāda ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējas SIA «Kroz» valdes locekle Kristīne Lintiņa. SIA «Signum» valdes loceklis Andris Bondars papildina: darbinieka motivācija ir primārais kritērijs, jo skolēns, kurš visu laiku jābaksta, drīzāk ir apgrūtinājums, nevis palīgs. «Pērn mums bija negatīva pieredze, jo palīgdarbiem ražotnē nodarbinājām jauniešus, kuri gribēja pelnīt, bet strādāt – ne īpaši. Rezultātā vairāk laika tērējām, lai uzmanītu, vai viņi nesēž telefonā. Šovasar ar jauno pašvaldības atbalsta programmu mēģinājām atkal, un jāatzīst, ka tādu problēmu nav. Puisis pats mūs ir izvēlējies un ne tikai grib nopelnīt, bet ir arī gatavs mācīties un izdarīt visus viņam uzticētos darbus,» rezumē A.Bondars.

Pandēmijas laikā novērtē pašvaldības atbalstu

Kā būtisku ieguvumu dalībai iniciatīvā uzņēmēji uzsver finansiālo atbalstu, jo pašvaldība pilnā apmērā sedz jauniešu nodarbinātības izmaksas. Līdz šim pilsētas uzņēmumiem bija alternatīva iespēja iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumā, kas dotē 50 procentus no skolēna algas. «Esam patīkami pārsteigti par šādu pašvaldības atbalstu uzņēmējiem. Vasarā bērnudārzā darbojas apvienotās grupas, darbiniekiem ir atvaļinājuma laiks, un mums ļoti vajadzīgi papildspēki. Dalība programmā ir liels ieguvums uzreiz vairākos aspektos. Pirmkārt, ja pērn varējām atļauties algot vienu jaunieti, tad šogad ar pašvaldības atbalstu tie ir trīs palīgi mēnesī. Otrkārt, lai gan nepiedalījāmies pieteikumu atlases procesā, darbam izraudzīti patiešām atbildīgi skolēni. Turklāt viena meitene pie mums atgriežas kā savējā jau otro gadu, tikai šoreiz – caur pašvaldības programmu,» stāsta bērnudārza «Mācos mācīties» vadītāja Amanda Siliņa, papildinot: tikai vasaras periodam atrast darbinieku, kam patiktu strādāt ar bērniem, nav nemaz tik viegli.

Iespēju ietaupīt uzņēmuma līdzekļus atzinīgi vērtē arī «Kreklukrogā». «Pandēmijas laiks mums nebija viegls, un uzņēmuma apgrozījums kritās par 70 procentiem, tādēļ šobrīd ikviens atbalsts ir būtisks. Papildu darbarokas vasarā mums bija nepieciešamas jebkurā gadījumā, un iespēja nodarbināt jauniešus bez papildu finansiālā sloga pēckrīzes laikā ir patīkams bonuss,» atzīst SIA «Jelgavas baltie krekli» valdes loceklis Gundars Bēms. Viņš stāsta, ka arī jaunieši neliek vilties – viņi ātri mācās un ir pilnvērtīgi palīgi ikdienas darbos.

No pagaidu līdz pastāvīgam darbam

Jelgavas poliklīnikā vērtē: arī īslaicīga sadarbība atsevišķos gadījumos ir iespēja iegūt vērtīgus kadrus nākotnē. «Vasarā darbiniekiem sākas atvaļinājumu laiks, bet papīru darba apjoms reģistratūrā ir nemainīgi liels – jākārto nosūtījumi, jānogādā pacientu kartītes pie ārstiem, jāpalīdz klientiem. Protams, ir skumji, ka jaunieši, kuriem veltīts laiks apmācībām, aiziet, tikko iestrādājušies. Tomēr tas mēdz arī negaidīti atmaksāties. Piemēram, vienai skolniecei, kura reģistratūrā strādāja divas vasaras, pērn piedāvājām pastāvīgu darbu. Meitenei ir 17 gadi, viņa vēl mācās vidusskolā, tādēļ vienojāmies, ka viņa varētu strādāt reģistratūrā dažas reizes nedēļā pēc mācībām. Viņa piekrita, un šī sadarbība veiksmīgi turpinās – jauniete mums ir liels palīgs reģistratūrā klientu pieplūduma laikā, savukārt viņa ir pateicīga par iespēju nopelnīt un iegūt pieredzi, savienojot mācības ar darbu,» stāsta Jelgavas poliklīnikas valdes locekle Kintija Barloti, papildinot, ka bija patīkami šovasar vasaras darbā uzņemt arī meitenes no Jelgavas poliklīnikas akadēmijas jauno mediķu programmas.

Dod iespēju izzināt darba garšu

Vairāki uzņēmēji gan norāda, ka iesaistīšanās programmā viņiem drīzāk ir sociālā misija. «Esmu uzņēmēja, bet vienlaikus – arī pusaudžu mamma, tādēļ zinu, cik grūti bērniem ir atrast darbu vasarā. Piedāvājums ir ierobežots, jo ne katrs uzņēmējs vēlas tērēt laiku pagaidu darbinieka apmācībai. Tomēr kādam ir jādod šī iespēja – iepazīt darba garšu, apzināties naudas vērtību,» stāsta veikala «Ber un sver» īpašniece Līga Rulle. «Kā gan skolēni var apzināties savas intereses, kamēr viņi neatnāk un nepamēģina? Lai pārrautu šo apburto loku, mēs šādu iespēju piedāvājam. Uzticam nelielus tehniskus palīgdarbus un jau pēc pirmās nostrādātās nedēļas redzam: cilvēks atnāca nopelnīt vai process viņam ir saistošs,» teic uzņēmuma «Mārtiņa auto» pārstāvis Mārtiņš Antāns.

Sociālo misiju, kā to pats dēvē, šovasar uzņēmies arī «W&D» īpašnieks Juris Zēbergs. «Mans aicinājums ir parādīt jauniešiem, cik daudzveidīga var būt fotogrāfa profesija. Līdztekus bilžu apstrādei kopā izgatavojam vizītkartes uz metāla, koka rāmīšus. Esmu gandarīts, ka savas zināšanas varu nodot tam, kurš to patiesi novērtē,» tā viņš.

Pārstāj šaubīties un pieņem lēmumu

Uzrunātie jaunieši atzīst, ka ir pateicīgi par iespēju nopelnīt un turklāt vēl pašiem izvēlēties darba vietu. Vairumam skolēnu tas bija svarīgi, lai pieņemtu lēmumu par savu nākotnes profesiju. Piemēram, 17 gadus vecā Andriana Hofmane, strādājot fotosalonā, pārstāja šaubīties par ideju stāties Latvijas Kultūras akadēmijā, jo saprata: arī radoša nodarbe var kļūt par pamatdarbu, kurā iespējams pelnīt un attīstīties. Pēc darba vasarā arī sešpadsmitgadīgais Eduards Nulle atzīst: «Iepriekš vasarās strādāju skolā, un tas bija darbs, lai nopelnītu. Šogad strādāju «Signum» ražotnē, lai saprastu, vai nākotnē metālapstrādes nozarē jutīšos kā zivs ūdenī. Jāatzīst, šis darbs man iet pie sirds. Turklāt ir liels gandarījums braukt pa pilsētu un redzēt uzņēmuma, kurā strādāju, darba rezultātu – soliņus, margas, stabiņus.» Bet 18 gadus vecā Elīne Paura ražotnē «Brainberry» izmantoja iespēju iegūt pieredzi uzņēmējdarbībā. «Liels paldies darba vadītājam, kurš iepazīstināja ar darba vidi no A līdz Z – gan ar batoniņu ražošanas tehnoloģisko procesu, gan pārdošanas nodaļas darbu. Bija vērtīgi, ka mums ne tikai deliģēja darbus, bet arī katrā posmā paskaidroja, ko un kāpēc mēs darām,» tā E.Paura.

Rezumējot dalību ZRKAC iniciatīvā, jaunieši atzīst: nodarbinātība pēc jaunās kārtības ir liels ieguvums. Tā ir iespēja pārliecināties par interesējošo profesiju, iegūt jaunas iemaņas un vienlaikus nopelnīt studijām, autovadītāja apliecības iegūšanai vai jaunam datoram. Savukārt pilsētas uzņēmēji ir gandarīti par sadarbību, jo ieguvuši daudz motivētākus darbiniekus vasaras mēnešos.

Foto: Jelgavas valstspilsētas Sabiedrisko attiecību pārvalde

Raksta autore: Ritma Gaidamoviča, Jelgavas valstspilsētas Sabiedrisko attiecību pārvalde



 

Galerija

Vasaras nodarbinātība Jelgavā 2021
Atgriezties