2. jūnijā Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs sadarbībā ar Valsts darba inspekciju un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) organizēja tiešsaistes semināru “Kā nodrošināt veselībai nekaitīgas un drošas darba vietas?”. Semināru vadīja Eiropas Darba drošības un veselības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne.

Attālinātā darba jautājums aktuāls kļuva līdz ar Covid-19 parādīšanos. Līdz tam daudziem šķita, ka strādāt attālināti ir sarežģīti un varbūt pat neiespējami, piemēram, domājot par klientu apkalpošanu. Šī vīrusa ietekmē jaunajiem apstākļiem bija jāpielāgoties gana strauji un attālinātais darbs kļuva par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Visticamāk, attālinātais darbs vai strādāšana hibrīdrežīmā, daļu laika strādājot no mājām, daļu no biroja, būs ilgtermiņa risinājums ne tikai dažiem, bet kļūs par jaunās realitātes neatņemamu sastāvdaļu. Tāpēc jautājums, kā nodrošināt nekaitīgu un drošu attālinātā darba vietu, kļūs vēl aktuālāks.

Ko darīt, lai nodrošinātu veselībai nekaitīgus darba apstākļus?

Darba ņēmējam nav zināšanu par to, kā  atbilstoši iekārot darba vietu. Bieži vien tiek izmantots mājās pieejamais, piemēram, gludināmais dēlis, bet tas nenozīmē, ka tas vienlaikus ir piemērotākais veids, kā to darīt. Rezultātā darba vieta var būt neatbilstoši un neergonomiski iekārtota. Tā kā situācijā, kad darbinieks strādā attālināti, darba devējs joprojām ir atbildīgs par vietas ergonomiskumu, viņam būtu jāpalīdz un jānodrošina veselībai nekaitīgi darba vietas apstākļi.

Lai to veiksmīgi varētu darīt, sākumā vajadzētu sagatavot darba vietas riska novērtējumu un darba vides iekārtojumu. Šeit iezīmējas divi aspekti – pirmais, kā tiek aprīkota darba vieta, un otrais, kādi ir darba apstākļi. Tāpēc darba devējam un darba ņēmējam ir jāvienojas par noteikumiem risku novērtējuma veikšanai, piemēram, jāizpilda anketa ar jautājumiem par darba vides iekārtojumu, darbiniekam jānosūta fotogrāfija vai video, kurā redzams, kādi ir attālinātā darba apstākļi. Šeit gan būtiski ir ņemt vērā, ka tai jābūt uzņemtai divās pozīcijās – no aizmugures un no sāniem, tā, lai cilvēks sēdētu un strādātu (ja tas nav stāvgalds). Pēc tam jāsniedz speciālistam, kurš nodrošina atgriezenisko saiti ar konkrētiem uzlabojumiem un ieteikumiem.

Darba devēja pienākums ir nodrošināt tehnisko atbalstu – nogādāt datoru, printeri u. tml., ja tas ir nepieciešams, darba devējam ir iespējams vienoties ar darbinieku, lai viņam tiktu sniegta palīdzība darba vides iekārtošanā.

Izplatītākās problēmas, strādājot attālināti

Kā rāda statistika, vienas no izplatītākajām ir dažādas veselības problēmas, piemēram, sāpes dažādās ķermeņa daļās – sprandā, mugurā, plaukstas locītavā. Minētās problēmās ne vienmēr būs novērojamas tikai attālināta darba veicējiem, ja birojā nav ievēroti ergonomikas pamatprincipi, taču papildus rodas arī dzirdes un redzes pārslodze. Kā rāda pētījuma “Dzīve ar COVID-19”: Novērtējums par vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai” dati, bez fiziskajām problēmām ir novērota arī trauksme un nespēja tikt galā ar stresu.

Attālinātā darba problēmu risinājumi

Darba devēja atbalsts ir būtisks problēmu risināšanā, taču iepriekš ir nepieciešams tās apzināt, tādēļ būtu svarīgi neaizmirst par savstarpēju komunikāciju. Darba dēvējam jābūt informētam, kādos apstākļos strādā darbinieki.

Kā rāda aptaujāto pieredze, atbalsta mehānismi var būt vērsti gan uz fiziskās, gan uz garīgās veselības uzlabošanu. Psiholoģiskā komforta saglabāšanai, piemēram, sniegt ticamu informāciju saistībā ar Covid-19, apmācīt darbiniekus, sniegt atbalstu, kā paveikt konkrētos darba pienākumus attālināti, kā apgūt jaunas prasmes, kā tikt galā ar stresu un spriedzi, organizēt saliedēšanās pasākumus, ja nepieciešams, pat nodrošināt profesionālu palīdzību, piemēram, individuālu psihologa vai pshioterapeita palīdzību.

Lai mazinātu fiziskas veselības problēmas, darbiniekam ir jāizskaidro, kā ērti iekārtot darba vietu, jānodrošina nepieciešamais aprīkojums – dators, datorkrēsls u.tml., atgādināt par vingrošanu un rīkot kopīgus vingrošanas treniņus.

Semināra noslēgumā eksperte atbildēja uz semināra dalībnieku jautājumiem.