Vecāku izdegšanas sindroms un ar to saistītās emocionālās izjūtas

15. martā Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) tiešsaistē organizēja bezmaksas semināru “Vecāku izdegšanas sindroms un ar to saistītās emocionālās izjūtas”, kas notika cikla “Ģimene kā emocionālās stabilitātes resurss pandēmijas laikā” ietvaros. Lektore – Inese Lapsiņa, kognitīvi biheiviorālā terapeite.

Profesionālās izdegšanas sindroms ir jau zināma parādība, taču par vecāku izdegšanu tik bieži runāts netiek. Tāpēc vecāki, kuri jūtas izdeguši, par to izvairās runāt, jo nereti šķiet, ka ar šādām grūtībām saskaras tikai viņi un citiem šādu problēmu nav.

I. Lapsiņa norāda: “Vecāki nereti domā, kāpēc gan būtu jāstāsta, ka ir grūti. Viņi baidās, ka ir vienīgie, kam nesanāk, ka citi varētu viņus nosodīt. Ar laiku viņi sāk justies emocionāli nesaprasti, rodas iekšējs konflikts. Tuvinieki tiek uztverti kā neizprotoši, neiejūtīgi”.

Līdzīgi kā profesionālajā izdegšanā, arī vecāku izdegšanas sindroms var izpausties dažādi. Vecāku izdegšanas sindroma izpausmes:

  • emocionāls izsīkums – parādās aizkaitināmība, neapmierinātība ar sevi un citiem, bezpalīdzības sajūta, bezcerība;
  • fizisks izsīkums – ņespēks, nogurums, traucēts miegs, ēstgribas izmaiņas;
  • depersonalizācija – apkārtējie šķiet neizprotoši, neiejūtīgi, riebums pret savu darbu, nepatika pret bērnu mācībām un izglītības iestādi;
  • kompetences zudums – apšauba savas prasmes un zināšanas bērnu aprūpē, nespēj risināt ikdienas problēmas un grūtības, savas un bērnu, savas un partnera attiecības saskata kā grūtas.

Izdegšanas izpausmes un pastiprinātāji

Ja vienu no partneriem ir piemeklējusi izdegšana, tad visbiežāk novērotās sekas ir konfliktu pastiprināšanās, zemākas koncentrēšanās spējas, pazemināta motivācija rūpēties par sevi, savām vajadzībām, apātija, vienaldzība pret sevi un ģimeni, pasliktinās vispārējais veselības stāvoklis.

Izdegšanu vēl vairāk pastiprina dažādi ārēji apstākļi, kā, piemēram, esošā pandēmijas situācija ar dažādiem noteikumiem un ierobežojumiem, pārāk daudz negatīvas informācijas, dažādu lomu sajaukums – vecāki vienlaikus ir arī skolotāji, treneri u.tml., liela slodze darbā, laika trūkums, arī bezdarbs vai dīkstāve.

Liela nozīme tam, vai nākotnē varētu piedzīvot izdegšanu, ir arī individuālajām personības iezīmēm, kā tieksmei pārmērīgi kontrolēt, darbaholisms, perfekcionisms, bailes no kritikas vai aizrādījuma, tendence izdabāt citiem, nespēja noturēt robežas starppersonu attiecībās, tieksme pēc ārēja novērtējuma vai atzinības, iekšēja sacensība, pesimisms.

Atveseļošanās, piedzīvojot izdegšanu, un preventīvi pasākumi izdegšanas riska mazināšanai

Ja ir piedzīvota izdegšana, tad viens no pirmajiem soļiem būtu sakārtot uzdevumus prioritārā secībā, domājot par pienākumu sadali, lai apzinātos savas robežas un spējas, lai savlaicīgi spētu tikt galā arī ar stresu. Ar visu galā nav jātiek nevienam, tāpēc, pirmkārt, ir jādomā par sevi, svarīgi ir izveidot dienas režīmu, tas palīdz nospraust robežas, atvēlēt laiku miegam, fiziskām aktivitātēm, komunicēšanai ar sev svarīgajiem cilvēkiem. Ja iepriekš minētais nepalīdz, tad ir iespējams saņemt psiholoģisko un arī medicīnisko palīdzību.

Lai nenonāktu līdz izdegšanai, svarīgi ievērot pasākumus risku mazināšanai. Tās it kā ir gana vienkāršas lietas, kuras nereti ikdienas steigā aizmirstam:

  • atbalsts – spēja lūgt un pieņemt palīdzību, nebaidīties runāt par grūtībām;
  • rūpes par sevi – dienas ritms (pauzes, laiks savam “restartam”, miegs, ēdienreizes);
  • samazināta slodze – mācēt pateikt nē, netiekties pēc ideālas kārtības mājās;
  • attiecības ģimenē – kopīgs laiks aktivitātēm, sarunām par labo un arī par grūtībām, pienākumu ieviešana un sadale;
  • emociju regulēšana – stresa menedžments, aktīva dusmu, stresa un spriedzes izlāde, apzinātības prakse un relaksācija;
  • problēmu risināšana – runāt par grūtībām, apgūt problēmu risināšanas soļus;
  • pašvērtējuma stiprināšana – ievērot labas lietas, atgādināt sev, ka nav jābūt perfektam, pietiek, ja esmu gana labs, vakarā padomāt par šodienas notikumiem un atrast tos, par kuriem var izjust pateicību.

Semināra noslēgumā dalībniekiem bija iespēja pašiem izmēģināt apzinātības prakses un aktīvās izlādes vingrinājumus, iepazīt dažādas meditācijas un relaksācijas tehnikas, kas laikus var palīdzēt atjaunot mūsu iekšējos resursus, lai nenotiktu izdegšana.

Iepriekšējie semināru ieraksti visiem interesentiem ir pieejami www.zrkac.lv sadaļā Vecākie/Resursi.

Semināru cikls tiek īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.

Atgriezties