11. martā Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) tiešsaistē organizēja bezmaksas semināru “Pusaudzis pandēmijā: problēmas, riski, ieteikumi”, kas notika cikla “Gudro vecāku skola” ietvaros. To vadīja lektors Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs.

Pētījums par pusaudžiem

Semināra ievaddaļā lektors iepazīstināja klātesošos ar Latvijā veikta pētījuma datiem, kas apliecina, ka 7 no 10 pusaudžiem ir saskārušies ar mentālās veselības problēmām Covid-19 apstākļos. Pandēmijas otrajā vilnī situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies. Lielākās problēmas, ar ko pusaudži saskaras, ir nomāktības sajūta, nevēlēšanās iziet no istabas, depresija, aizkaitināmība, grūtības mācīties, līdz ar to arī ievērojami pasliktinās sekmes. Pieaug arī vielu lietošana.

Pusaudžu periods ir laiks, kad notiek savas personības apzināšanās un “atdalīšanās” no vecākiem, taču pandēmijas ierobežojumi liedz ierastā veidā pavadīt laiku ar saviem vienaudžiem klātienē. Tas pusaudžiem var radīt iekšēju neapmierinātību, agresiju un arī depresiju.

Kā runāt ar pusaudzi?

Ja tiek novērotas agresijas izpausmes, nemiers, pusaudzim parādās miega traucējumi vai ir novērojamas kādas citas problēmas, vecākiem noteikti vajadzētu to pārrunāt ar jaunieti. Ar pusaudzi sarunāties nav viegli. Nils Konstantinovs piedāvā dažus ieteikumus:

• jāizrāda aktīva interese,
• jāizmanto atbilstoša valoda,
• jābūt godīgam un atklātam, var izmantot frāzi “Vai es varu pateikt, kā man tas izskatās?”,
• mierīgi jācenšas noskaidrot pusaudža uztraukumus, cēloņus, apstākļus,
• jāsaprot, ko pusaudzis vēlas,
• lai atrisinātu situāciju, kopīgi jāizspriež riski un iespējamās grūtības.

Kas var palīdzēt pusaudzim?

Kas liek pusaudzim justies labāk? Kontakts ar draugiem ir svarīgs, tāpēc varbūt to var apvienot ar fiziskām aktivitātēm, jo sports arī palīdz mazināt nemieru un trauksmi. Var izmantot kādu aplikāciju, lai kopīgi ar draugiem uzstādītu mērķus. Tāpat ir jāsaprot, ka neierastajā situācijā, kad mācīšanās notiek attālināti, rodas papildus grūtības, kas ietekmē arī sekmes, tāpēc, lai izvairītos no pārlieku lielas spriedzes un sajūtas, ka ar visu nav iespējams tiks galā, ieteicams pielietot “piramīdas principu”. Tas nozīmē, ka tiek izvirzītas prioritātes – kas ir jāizdara obligāti. Tas ļauj fokusēties uz galveno situācijā, kad ir ierobežoti resursi. Paralēli “piramīdas principam” tiek apgūta arī prasme organizēt savu dienu, koncentrējot uzmanību uz svarīgākajām prioritātēm.

Rezumējot semināra nobeigumā N. Konstantinovs sacīja, ka, lai gan vecākiem nereti šķiet, ka viņi nezina vai nav īsti pārliecināti par to, kā runāt ar pusaudzi, ir jāatceras, ka neviltotas rūpes un interese ir labākā kvalifikācija, un bieži vien patiesa saruna ir efektīvākās zāles pret daudzām problēmām.

“Gudro vecāku skolas” semināru ieraksti visiem interesentiem ir pieejami www.zrkac.lv sadaļā Vecākie/Resursi.

Semināru cikls tiek īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.