Ēšanas un uzvedības traucējumi pusaudžiem

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs 3. decembrī organizēja “Gudro vecāku skolas” tiešsaistes semināru cikla šī gada pēdējo bezmaksas nodarbību “Ēšanas un uzvedības traucējumi pusaudžiem”. Lektore – Inta Zīle, ārste psihoterapeite, LU Medicīnas fakultātes pasniedzēja.

Pirmā semināra daļa bija veltīta uzvedības traucējumiem, savukārt otrā – problēmām, kas saistītas ar ēšanas traucējumiem. Uzvedības traucējumi lielākoties ir saistāmi ar agrīnās bērnības posmu, jo, būdams vēl pavisam mazs, bērns sajūtu līmenī saprot, kā apkārt esošie cilvēki pret viņu izturas. Ir svarīgi, lai šajā posmā viņš justos kā centrs, ap kuru viss griežas, vismaz vairums ikdienas darbību. Ja tas iztrūkst vai ir kādas negatīvas jūtas, sajūtas, emocijas – dusmas, greizsirdība u.tml., ar kurām netiek galā, – arī vēlāk, būdams vecāks, viņš nespēs izteikt tās vārdos un izpaust sociāli pieņemamā veidā. Tas, visticamāk, radīs uzvedības problēmas, kas var ietekmēt turmpāko dzīvi.

“Bērna iedzimtās īpašības kombinējas ar vides faktoriem: nepastāvīgas, pretrunīgas prasības, atstāšana novārtā, vecāku grūtības izturēt kādas bērna reakcijas, attīstības traumas, vardarbība, mainīga vide, kurai bērns nespēj adaptēties, liela ģimene, psihiskie traucējumi kādam ģimenes loceklim,” kā iespējamos uzvedības traucējumu cēloņus min I. Zīle.

Uzvedības traucējumi ir bērna un ģimenes, sabiedrības, sociālo un kultūras faktoru mijiedarbības rezultāts, tomēr neviens no psihosociāliem faktoriem pats par sevi nav tiešs UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms) cēlonis, bet tas UDHS norisi padara smagāku.

Uzvedības traucējumi var izpausties kā:

* agresija pret sevi un citiem;

* apzināta lietu bojāšanā (visbiežāk skaudības iespaidā);

* noteikumu pārkāpšana (ir arī daļa no normālas pusaudzības, kad testē robežas);

* antisociāla uzvedība (zagšana, krāpniecība);

* hiperkinētiskie traucējumi (augstāks nelaimes gadījumu risks, pārgalvība);

* jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi( ilgstoša agresīva, asociāla vai izaicinoša uzvedība kombinācijā ar spilgtiem depresijas, trauksmes vai citiem emocionāliem simptomiem);

* emocionāli traucējumi (normālu attīstības tendenču pārspīlējumi, piemēram, šķiršanās trauksme bērnībā, brāļu, māsu sāncensība);

* sociālas funkcionēšanas traucējumi (nespēja satraukumā parunāt; pieķeršanās traucējumi (bailes un pastiprināta modrība, vājas sociālās saiknes ar vienaudžiem).

Kā mazināt uzvedības traucējumus pusaudzim?

Lai pusaudzim mazinātos uzvedības traucējumi, vecākiem ir jākļūst par resursu savam bērnam. Tas nozīmē, ka vecākiem mierīgi un cieņpilni ir jārunā par problēmu, iespējams, nepieciešams viņus konfrontēt. Piemēram, ja pusaudzis konkrētajā brīdī atsakās runāt, var vienoties par citu sarunas laiku. Gadījumos, ja nevēlas runāt ar vecākiem, var jautāt, ar kuru cilvēku būtu gatavs pārrunāt radušos situāciju. Galvenais – ļaut sajust cieņpilnu attieksmi.

Kas jāatceras vecākiem?

Nevajadzētu vainot sevi par to, ka kaut kas ir bijis nepareizi, bet piedot sev, ka varbūt kaut kas neizdevās, kā bija iecerēts. Lieliski, ja vecāki ar pusaudžiem savstarpēji spēj izrunāt šos jautājumus un piedot, tas ir liels ieguvums abiem. Tomēr, ja pašu spēkiem neizdodas situāciju atrisināt, jāmeklē speciālistu palīdzība.

Arī ēšanas traucējumi saistāmi ar agrīno posmu, kad zīdainis iepazīst pasauli, to „izgaršojot”. Ēšana kā fizisks apmierinājums tajā posmā bija nesaraujami saistīts ar mātes mīlestību un sniedza emocionālu labsajūtu, kā arī nodrošināja tuvības un drošības sajūtu.

Visbiežāk ēšanas traucējumi ir saistīti ar iekšējām vajadzībām, kuras nespēj atrisināt, saglabājas iekšējā tukšuma sajūta, lai arī cik apēstu (bulīmija) vai kontrolētu neēšanu (anoreksija). Nereti var parādīties ortoreksija – pārmērīga aizraušanās un fokusēšanās tikai uz veselīgas pārtikas lietošanu. Gadījumos, kad tas kļūst par dzīves mērķi un sāk negatīvi ietekmēt veselību, dzīves kvalitāti, bieži vien cilvēks kļūst sociāli izolēts. Tas arī ir brīdis, kad veselīgo ēšanu var sākt uzskatīt par slimīgu aizraušanos.

Visu ēšanas traucējumu pamatā ir nedrošība par sevi, savu vietu pasaulē, dusmas uz citiem vai sevi, pašdestruktīva uzvedība, sevis nepieņemšana un nemīlēšana.

Ēšanas traucējumi var parādīties arī šādos gadījumos:

  • ilgstošs saīgums, dusmas, neapmierinātība, garlaicības un tukšuma sajūta;
  • sasprindzinājums un apdraudētības sajūta;
  • emocionāli tuva cilvēka zaudējums vai atšķirtība no viņa.

Ko darīt profilaktiski?

  • Kopīga maltītes gatavošana kopš agrīnās bērnības.
  • „Neaizbāzt muti” ar ēdienu (neveidot refleksu „jūtos slikti – jāuzēd”).
  • Robežu nospraušana (svētkos drīkst ēst to, ko ikdienā neēd, bet nevar katru dienu ēst čipšus, pārtikt no konfektēm u.tml.; neizdabāt bērna vēlmēm).
  • Akceptēt individuālās garšas īpatnības, nespiest ēst to, kas negaršo (atcerēsimies savas „bērnības traumas”).
  • Atļaut neēst, ja nav izsalcis, bet brīdināt, ka nākošā ēdienreize būs tikai noteiktā laikā.
  • Ja ko konkrētu nevēlas ēst, ļaut izvēlēties veselīgu alternatīvu.

Papildus informācijas avoti par seminārā apskatītajām tēmām:

Seminārs īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros. Visus Gudro vecāku skolas cikla seminārus iespējams noskatīties  tīmekļa vietnē – www.zrkac.lv sadaļā “Video galerija”.

Atgriezties