Pusaudžu depresija un vielu lietošana

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā 29. oktobrī notika “Gudro vecāku skolas” rudens semināru cikla pirmā bezmaksas nodarbība “Pusaudžu depresija un vielu lietošana”. Lektore – Inta Zīle, ārste psihoterapeite, LU Medicīnas fakultātes pasniedzēja.

Pirmā semināra daļa ir bija veltīta pusaudžu vecumposma raksturojumam. Pusaudžu periods ir sarežģīts un intensīvs, jo pārmaiņas notiek gan fiziskajā līmenī (mainās ķermenis), gan psihoemocionālajā līmenī – jaunietim ir jāatrisina identitātes krīze, apjaušot, ka viņš vairs nav bērns, bet vēl nav arī pieaugušais, taču viņam ir jauni uzdevumi. Šajā posmā aktualizējas arī iepriekšējās neatrisinātās problēmas, ar kurām ir jātiek galā. Ja vide ir labvēlīga un atbalstoša, tad ir iespējams veiksmīgi atrisināt iepriekšējos sarežģījumus.

Kā atšķirt pusaudžu dumpīgumu no depresijas?

Pusaudžu vecumā ir norma:

• garastāvokļa svārstības (priecīgs- bēdīgs);

• noslēgšanās no vecākiem;

• savas identitātes un dzīves jēgas meklējumi, eksperimenti (matu krāsa, apģērbs u.c.);

• atdalīšanās no vecākiem un viņu vērtībām.

Depresijas simptomi:

•garastāvokļa pasliktināšanās, enerģijas un aktivitātes samazināšanās;

• nomāktais garastāvoklis ar katru dienu mainās minimāli, tas nav atkarīgs no apstākļiem;

• spēja priecāties un koncentrēties, kā arī samazinājusies interese par agrāk saistošām nodarbēm, pat pēc nelielas piepūles nogurums;

• parasti ir miega traucējumi un apetītes izmaiņas;

• bieži pazemināts pašvērtējums un pārliecība par sevi, vainas un bezvērtīguma sajūta;

• var būt fiziskie simptomi: nespēj izjust patīkamas sajūtas, mošanās vairākas stundas pirms ierastā laika, sliktāk no rītiem, izteikts psihomotorais gausums, svara izmaiņas un libido zudums, veģetatīvi traucējumi, koncentrēšanās grūtības.

• ilgst vismaz 2 nedēļas, nav saistīti ar vielu lietošanu.

Kādai būtu jābūt vecāku rīcībai?

Vecākiem vajadzētu:

• cienīt savu bērnu;

• saprast – jaunietis nav vecāku kopija, bet atšķirīga būtne ar saviem mērķiem un uzdevumiem;

• būt pieejamiem un atbalstošiem;

• ļaut kļūdīties, vienlaikus dot brīvību un nospraust robežas (pieskatīt);

• vērot sava bērna pārmaiņas, pamanīt, ja parādās grūtības.
 

Vecākiem nevajadzētu:

• noliegt jaunieša grūtības (jo ilgāk jaunietis mocījies, jo grūtāka un ilgāka ārstēšana);

• nepārmest, nemoralizēt – jaunietis noslēgsies (grāmata E. Volfs “Es klausītu savus vecākus, ja viņi aizvērtos”);

• nesalīdzināt ar sevi/ citiem viņa vecumā;

• nenostāties pozā “Pats esi pie visa vainīgs/Es taču teicu, ka tā nevajag/Ai, tas jau nav nopietni”.

Otrajā semināra daļā tika runāts par vielu lietošanu – kāpēc tās lieto, kuras ir riska grupas un kādi ir profilakses pasākumi. Vielu lietošana ir kā tablete pret zobu sāpēm, kad patiesībā būtu nepieciešams zobārsts. Veids, kā adaptēties, pašārstēšanās mēģinājums, pašregulācijas grūtības vai personības traucējumu izpausme – biežākie iemesli vielu lietošanai.

Potenciāli lielāks vielu lietošanas risks ir gadījumos, kad iekšēji pusaudzis jūtas pamests novārtā, nevajadzīgs, vecāki šķiras, nav pieaugušā, uz kuru varētu paļauties un kurš varētu sniegt siltumu un atbalstu, dusmu, aizvainojuma sajūta, atkarības kādam ģimenē. Risks saistīts arī ar impulsu kontroles problēmām pirms pusaudžu perioda, izteiktām garastāvokļa svārstībām un paškaitējumu pusaudža vecumā. Kā rāda pētījumi, 46% jauniešu ar atkarībām ir vismaz viena personības traucējumu diagnoze.

Pazīmes, kas var liecināt par vielu lietošanu:

  • sekmju pasliktināšanās, pazūd mērķi un motivācija;
  • izmaiņas uzvedībā – vairs nedara to, kas patika;
  • mainās draugu loks;
  • izteiktas garastāvokļa maiņas (trauksme rītos, miers – vakarpusē, reizēm nereaģē, “aizpeld”);
  • uzmanības, koncentrēšanās grūtības - neatceras, nespēj izpildīt pat vienkāršus ikdienas darbiņus;
  • neskaidras izcelsmes traumas;
  • “pazūd” nauda.

Profilakses nolūkos vecākiem vajadzētu domāt par spēju radīt drošības sajūtu, vienlaikus pasargājot viņus no pēkšņā, negaidītā, nevēlamas iejaukšanās, no viņa paša impulsiem un to radītajām sekām, trenēt bērnu pieņemt diskomfortu, saskarties ar savas rīcības sekām, bet nedrīkstētu pieļaut to, lai bērns pret vecākiem emocionāli justu totālu vilšanos, bezcerību un bezspēcību.

Visus Gudro vecāku skolas cikla seminārus iespējams noskatīties ZRKAC Facebook lapā – www.facebook.com/ZRKAC/ vai tīmekļa vietnē – www.zrkac.lv sadaļā “Video galerija”.

Vecākus un citus interesentus gaidīsim nākošajā bezmaksas “Gudro vecāku skolas” seminārā tiešsaistē “Pusaudzis un problēmu risināšanas prasmes”, kas notiks 23. novembrī plkst. 18.00. Semināru vadīs lektore Līga Bērziņa, Uzvediba.lv un biedrības “Latvijas Autisma apvienība” vadītāja ar 12 gadu pieredzi (konsultācijas jautājumos par vardarbību darba vidē, spēļu un instrumentu izstrāde sarežģītai uzvedībai ģimenē, izglītības iestādēs, darba vidē). Seminārs īstenots projekta “Veselības veicināšana Jelgavā” (Nr. 9.2.4.2/16/I/085) ietvaros.

Atgriezties