2020. gada 16. aprīlī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) organizēja tiešsaistes semināru “Nepieciešamais atbalsts skolēniem ar mācīšanās traucējumiem attālinātajā mācību procesā”. Tiešsaistes seminārā piedalījās: Anita Stāvause, Jelgavas pamatskolas “Valdeka” – attīstības centra logopēde, Ilze Šteinburga, Jelgavas pamatskola “Valdeka” –attīstības centrs –izglītības metodiķe un Olaines 1. vidusskolas struktūrvienības Olaines sākumskola speciālais pedagogs, kā arī Inese Stepko, Liepājas Iekļaujošās izglītības atbalsta centra vadītāja un Liepājas 15. vidusskolas direktora vietniece.
Izmantotie digitālie rīki attālināta mācību procesa nodrošināšanai ir līdzīgi. Kā populārākie minami: E-klase, WhatsApp, platforma Zoom, izmantoti tiek arī resursi no uzdevumi.lv, soma.lv, izglītojošā kanāla “Tava klase”, portāla YouTube un citi. Saziņa ar vecākiem un skolēniem notiek, izmantojot gan E-klasi, gan WhatsApp, gan elektronisko pastu, vajadzības gadījumā arī telefoniski.
“Ņemot vērā, ka skolēniem ir mācīšanās traucējumi, attālinātais mācību process ir papildus izaicinājums gan bērniem, gan vecākiem. Tiek piedāvātas arī atbalsta personāla konsultācijas, piemēram, psihologa”, stāsta logopēde Anita Stāvause. Lai mācību process noritētu veiksmīgi, notiek visu speciālistu – atbalsta personāla, sociālā pedagoga un skolotāju savstarpējā komunikācija.
Tiek veidotas īpašas atgādnes, lai palīdzētu skolēniem tikt galā ar uzdevumiem. Tajās tiek dotas norādes, kur meklēt informāciju, detalizētāk tiek izskaidroti uzdevuma nosacījumi vai sniegts neliels ieskats tēmā. Bieži tiek izmantoti audio ieraksti, lai tiem bērniem, kam ir lasīšanas traucējumi, būtu iespēja iepazīties ar uzdevumu nosacījumiem, un zināmā mērā tas rada arī skolotāja klātesamību.
Veicot aptauju, pedagogi ir noskaidrojuši, ka bērniem grūtības sagādā apgūt ko jaunu bez iespējas klātienē pajautāt skolotājam nesaprasto, taču kā pozitīvais aspekts minēts, ka ir vairāk laika padomāt, pirms sniegt atbildi, veidot pauzes procesa laikā. Savukārt vecākiem problēmas rada savu darbu sabalansēšana ar bērna apmācību veikšanu. Kā lielākais ieguvums tiek minēts laiks, ko iespējams pavadīt kopā.
Ilze Šteinburga, stāstot par pieredzi Jelgavas un Olaines izglītības iestādēs, kurās viņa strādā, akcentē visu iesaistīto pušu sadarbību un spēju reaģēt. Piemēram, nepieciešamo materiālu sagatavošana papīra formātā tiem skolēniem, kuriem nav tehniskā nodrošinājuma. Viņa dalījās arī pieredzē par to, ka bērniem ar mācīšanās traucējumiem tiek nodrošināts īpašs atbalsts, iesaistot tajā gan klases audzināju, gan priekšmetu skolotājus un vecākus. Uzdevumi tiek plānoti nedēļas griezumā, veicamo darbu apjoms skolēniem samazināts. Liels darbs tiek ieguldīts papildus skaidrošanā, lai skolēni saprastu uzdevumu, un pārbaudes darbu pielāgošanā attālinātās mācīšanās īpatnībām.
Vecāki ir norādījuši uz grūtībām par dienas režīmu plānošanu. Nereti veidojas situācija, ka bērni mācās vakaros vai tad, kad vecāki var palīdzēt. Bērni ar mācīšanās traucējumiem ir nedrošāki un nelabprāt izmanto tiešsaistes platformu sniegtās iespējas komunikācijai, jo tas nav tas pats, kas kontakts klātienē. Pie pozitīvajām lietām jāmin tas, ka pamazām bērni kļūst patstāvīgāki, lai gan grūtības pastāv, kā arī laika plānojums, ko var elastīgi piemērot un, protams, kopīgi pavadītais laiks.
Liepājas kolēģe Inese Stepko galvenokārt fokusējās uz trim iesaistītajām pusēm – skolotāju, skolēnu un vecākiem. Apstākļos, kad kaut kas ir jauns, ietvars un konkrētība palīdz neapjukt, un aprast ar situāciju. Tāpēc skolēnam ir svarīgs dienas plāns ar saprotamu sasniedzamo rezultātu. Ir jābūt skaidrām instrukcijām, kā sasniegt mērķi.
Skolotājam arī ir jāsaprot, ka šajos apstākļos maksimālu rezultātu sasniegt nav iespējams, tāpēc labāk vajadzētu koncentrēties uz pamata prasmju nostiprināšanu un nesen apgūto zināšanu pilnveidošanu. Palīdzot ar atgādnēm, tās veidot vairāk kā norādes, kur meklēt atbalstu, nevis piedāvāt gatavas formulas un likumus. Tāpat jāpatur prātā, ka skolēniem ar mācīšanās traucējumiem vai grūtībām, patstāvīgi darbojoties, ir nepieciešams ilgāks laiks uzdevumu izpildei. Savukārt vecākiem būtu jābūt vairāk kā mentoriem, kas vada procesu – seko līdzi dienas režīmam, atbalsta un motivē nepadoties grūtību priekšā, taču tanī pat laikā atceroties, ka pārlieku liels atbalsts nākotnē nenesīs rezultātu, tieši otrādi.
Atliek novēlēt mums visiem pacietību, spēju apzinātiesgrūtības un radošumu, lai spētu tās atrisināt.
Iesakām noskatīties arī iepriekšējos tiešsaistes semināru ierakstus par attālināto mācību procesu – https://ej.uz/tiessaistesseminari.
Semināru cikls turpināsies, sekojiet līdzi informācijai www.zrkac.lv, kā arī iestādes Facebook kontā.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. | SAPRATU |
> Sīkdatņu izmantošana > Personas datu apstrāde |