Minisocitons – sociālās uzņēmējdarbības attīstībai
Vieta: Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs

15. oktobrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) uz iedvesmas un pieredzes stāstiem, kā arī individuālajām konsultācijām par sociālo uzņēmējdarbības uzsākšanu interesenti tikās “Minisocitonā”.

No 14. līdz 18. oktobrim Latvijā norisinājās Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa, ko organizēja LR Labklājības ministrija. Nedēļas ietvaros, sociālajos uzņēmumos bija iespēja apmeklēt Atvērto durvju dienas, lai ikviens varētu iepazīties un izzināt klātienē, ko piedāvā un kā strādā sociālie uzņēmumi mūsu valstī, kā arī notika visdažādākie pasākumi.

Arī ZRKAC, sadarbībā ar Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un Britu padomi, pievienojās šai idejai, kuras pamatā ir izpratnes veidošana par to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, organizējot pasākumu, kurā ne vien tiktu stāstīts par veiksmīgajiem piemēriem, bet arī sniegts iedrošinājums pievienoties nozares saimei, lai attīstītu savu sociālās uzņēmējdarbības ideju.

Nereti ir tikai neskaidra vēlme par iespējamās idejas attīstīšanu, lai to konkretizētu un piešķirtu lielāku potenciālo to realizēt, ir nepieciešams to noformulēt un verbalizēt. Līdz ar to, pirmajā daļā, „Ideju un inovāciju institūta” valdes priekšsēdētāja Elīna Miķelsone klātesošos iepazīstināja ar violeto govju selekcijas metodi, kas palīdz radīt konkrētu produktu/pakalpojumu, ko meklē klienti. Tāpat praktiskos uzdevumos tika ģenerētas neparastas idejas, meklēti skanīgi un lipīgi nosaukumi, ko varētu izmantot produkta/pakalpojuma vai uzņēmuma nosaukumam, kā arī sniegti padomi kā pareizi “špikot”idejas.

Turpinājumā Iveta Cīrule no RISEBA radošā biznesa inkubatora deva iespēju prakstiski izveidot sociālā biznesa modeli un informēja klātesošos par iespējām iegūt finansējumu savai sociālā biznesa idejai. No parastās uzņēmējdarbības sociālā uzņēmējdarbība atšķiras ar to, ka ļauj risināt sociālās problēmas ar biznesa instrumentiem – uzņēmums ražo preces vai sniedz pakalpojumus, pirmkārt  ar mērķi risināt sociālo problēmu,  nepiemirstot, ka šai darbībai jābūt peļņu nesošai, kur peļņa tiek novirzīta sociālā mērķa attīstībai.

Detalizēti I. Cīrule stāstīja par valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM iespējām iegūt grantu, kura kopējais apjoms sociālās uzņēmējdarbības jomā 2014. – 2020. gada periodā sastāda 15 miljonus eiro. Kādi priekšnoteikumi ir jāievēro, piesakoties finansējumam. Pastāv iespēja realizēt savu ideju, izmantojot alternatīvas finansējuma iespējas, piemēram, piedaloties biznesa konkursos, piesaistot investorus, piesakot to projektubanka.lv. ,kur nepieciešamais finansējums tiek saziedots (crowd funding – pūļa finansējums) un citiem.

Vienmēr lielisku iedvesmu sniedz praktiskie pieredzes stāsti. SIA “Barboleta” ir pirmais sociālais uzņēmums, kas nodibināts Jelgavā pēc Sociālās uzņēmējdarbības likuma stāšanās spēkā. Šajā uzņēmējdarbības modelī sadzīvo gan Attīstības centrs, gan privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Mācos mācīties”, gan īpaši izstrādātā Barboletas metode, par ko pastāstīja klīniskā psiholoģe/speciālā pedagoģe Baiba Blomniece – Jurāne. Metodes pamatā ir speciālas līdzsvara platformas bērniem, kuriem ir vērojamas mācīšanās grūtības, kā piemēram, uzmanības, darba atmiņas, valodas attīstības grūtības utml.

Izmantojot šo metodi, tiek nodrošināts paaugstināts uzmanības koncentrēšanas līmenis, emocionāla iesaiste mācību procesā, interese un samazināts stresa līmenis. Līdzsvara platformu uzdevums ir iesaistīt ķermeņa koordināciju, līdzsvaru un emocijas mācību procesā. “Ņemot vērā, ka ir paaugstināta interese un emocionāla iesaiste, uzmanības fokuss, pedagoģiskais process var noritēt vieglāk un efektīvāk,” stāstīja SIA “Barboleta” pārstāve Evisa Stankus.

Savukārt L. Cimermanei ir lielākā  pieredzes sociālās uzņēmējdarbības laukā, jo biedrība “Tuvu” darbojas jau no 2013. gada. Tā ir kristīga labdarības organizācija, kura palīdz grūtībās nonākušām Latvijas ģimenēm, bērniem un vientuļiem cilvēkiem. Sadarbībā ar atbalstītājiem no Latvijas un ārvalstīm, ieguldot arī biedrības labdarības veikalu peļņu, tiek realizēti dažādi labdarības projekti. Arī viņas pieredze apliecinājusi, ka galvenais ir darīt un īstenot savus sapņus. “Tagad ir jau daudz vieglāk, ir atbalstītāji, ir dziļāka izpratne, realizētas daudzas idejas, bet sākotnēji viss tik gludi gan nevedās,” atzīst Lāsma.

Biedrības “Kultūras un mākslas centrā “Nātre”” vadītāja  D. Indrika dalījās savos novērojumos un atziņās, ko guvusi viesojoties Amerikā, kur sociālā uzņēmējdarbība izpaužas atšķirīgāk kā Latvijā. Bieži vien tas ir kāds uzņēmums, kur sociālās problēmas risinājums ir integrēts it kā parastā uzņēmumā, taču tas veidots kā papildus atzars. Viņa akcentēja, ka “Sociālā uzņēmējdarbība ir tā, kas dod gandarījuma sajūtu, to enerģijas apmaiņu kurā izjūti teiciena – dots devējam atdodas reālu ietekmi.”

Noslēgumā pasākuma apmeklētājiem bija iespēja saņemt individuālas konsultācijas un rast atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem kopā ar Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāves Regitas Zeiļas.

Jāatzīmē, ka skatoties vēsturiski, šāds uzņēmējdarbības veids ir zināms jau kopš 1976. gada, kad Nobela prēmijas laureāts, Bangladešas uzņēmējs Muhamds Junuss uzsāka Grameen bankas projektu. Tā mērķis bija nodrošināt banku pakalpojumus trūcīgajiem iedzīvotājiem, mazināt nabadzīgo cilvēku ekspluatāciju, radīt pašnodarbinātības iespējas Bangladešas lauku bezdarbniekiem.

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa noslēgusies, bet interese par šo uzņēmējdarbības veidu nemazinās, tādēļ jau 6.novembrī Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāvji viesosies Jelgavā un sniegs individuālas konsultācijas ikvienam interesentam, kuri būs pieteikušies uz noteiktu laiku.

Atgriezties