Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā sadarbībā ar Jelgavas Sociālo lietu pārvaldi 5. decembrī notika bezmaksas lekcija – “Kas ir izdegšana un kā līdz tai nonākam”. Pasākuma lektors bija Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts Artūrs Miksons.

Sākot lekciju, dr. Miksons lūdza klātesošos pacelt roku tiem, kuri ir personīgi saskārušies ar izdegšanu, otrs jautājums bija par to, vai bija zināms iemesls, kāpēc izdegšana bija notikusi. Ja pirmajā gadījumā samērā daudzi pacēla rokas, tad pēc otrā jautājuma uzdošanas skaits bija ievērojami mazāks.

Kā norādīja lektors, ir būtiski saprast, ka tas, kas ar tevi notiek, ir izdegšana, taču tikpat svarīgi ir saprast tās cēloni. Piemēram, pārāk liels darba apjoms var novest pie fiziskas un emocionālas iztukšotības. Te savarīgi ir saprast, kāpēc uzņemamies tik daudz darba? Vai tās ir problēmas ģimenē, no kurām izvairāmies, un strādājot par tām nav jādomā. Varbūt mums bērnībā ir iemācīts, ka atteikt kādam ir slikti, mums veidojas kauna izjūta, bet darba pienākumu apjoms turpina augt.

Nespēja naktīs gulēt, galvassāpes vai kādi citi simptomi, ar kuriem ilgstoši netiekam galā, var būt signāli tam, ka jāapstājas un nopietni jāizvērtē sava ikdiena. Izdegšana nenotiek vienā dienā, bet apspiestās vai neizpaustās emocijas, kuras ir tai pamatā, krājas no dienas uz dienu. Lektors to salīdzināja ar netīro trauku krāšanu. Ja mums ir kāds netīrs trauks, ar to saprotot kādu emociju, kas varētu būt potenciālais izdegšanas ierosinātājs ilgtermiņā, bet mēs to trauku uzreiz nomazgājam – tiekam galā ar konkrēto situāciju, tad esam novēruši potenciālu risku. Citādi ir tad, ja šie, tā saucamie “netīrie trauki” krājas, un drīz jau visa izlietne ir pilna. Tādā gadījumā tik vienkārši tikt galā ar savu psihoemocionālo veselību vairs nebūs, jo problēmas ir ieilgušas un tām nav ātra risinājuma.

Kā uzsvēra dr. Miksons, cilvēka ķermenis jau laicīgi sūta signālus, ko būtu vērts ievērot. Svarīgi, lai cilvēki sāktu vairāk uzmanības pievērst savai emocionālajai veselībai, vērtējot to tikpat atbildīgi kā fizisko ķermeni. Ir jāsaprot, ka patiesi veseli mēs varam justies tad, ja vienlīdz rūpējamies gan par savu fizisko, gan emocionālo veselību.