Lasītprasme un tehnoloģijas

2016. gada 16. martā Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā notika konferencesākumskolas pedagogiem – „Lasītprasmes tendences tehnoloģiju laikmetā”.

Konferences pirmajā daļā lekcijā ”Lasītprasme- atslēga skolēnu radošās domāšanas veicināšanai” lektore Ilga Kušnere aicināja pedagus domāt par savu bērnības grāmatu un tās nozīmi mūsu dzīvē. Lasīšanas nozīmi saistībā ar personības izaugsmi, domāšanas attīstīšanu, radošo iztēli, pasaules apjausmu un sevis izzināšanu. Labu grāmatu klātesamības efekts ir ilgnoturīgs, ne tikai grāmatas lasīšanas brīdī, bet arī pēc tam uzlabojas spēja spriest, analizēt, saskatīt kopsakarības.

Otrajā daļā, radošajās darbnīcās, lektori dalījās pieredzēpar lasītprasmi. Solvita Zirne stāstīja par lasītprasmes veicināšanu integrētā mācību procesā. S. Zirne savā praksē izmanto Marte Meo metodi, sasaistot to ar integrēšanas ideju. Plašākā nozīmē ar to saprotot, ka bērns ir centrā, tāpēc ir svarīgi ļaut bērnam izteikties, ņemt vērā un novērtēt viņu teikto. Šaurākā nozīmē, runājot par integrēšanu, tika minēti vairāki piemēri, kā savā starpā sasaistīt dažādus mācību priekšmetus. Piemēram, mājturības stundās gatavotās „pirkstiņlelles” tiek izmantotas, lai lasītu instrukcijas citos mācību priekšmetos. Skolotāja loma - būt kā virzītājam, kas norāda uz lietām, bet ļauj pašam bērnam izprast lietas. Mijiedarbojoties veidojas process, ko sauc par mācīšanos nevis mācīšanu.

Sākumskolēna un skolotāja saskarsmi kā būtisku priekšnoteikumu uzsvēra arī Andris Krieķis, runājot par lasītprasmes attīstīšanu. 21. gadsimts ar E – vidi, kurā iegūstam atbildes uz visiem jautājumiem un digitalizāciju, ievieš izmaiņas lasītprasmes jēdzienā. Aizvien vairāk parādās nepieciešamība ātri iegūt informāciju un spēt ar to operēt. Lai to varētu sekmīgi veikt, ir jābūt noteiktam lasītprasmes līmenim– kompetencei. Skolotāja uzdevums ir nodrošināt lasīšanas procesa tradīciju iesakņošanos, bet to nedrīkst darīt mehāniski, tas ir jādara izskaidrojot un pamatojot jau konkrēti veicamos uzdevumus, liekot skolēnam saprast, ka viņš nevar atrasties nulles pozīcijā attiecībā pret lasītprasmi, jo tā nodrošina dialogu ar pasauli.

Lasītprasme palīdz veidot dialogu ne tikai ar pasauli, bet arī ar cilvēkiem, kas ir mums apkārt. Par to, cik atšķirīgi uztveram pasauli, pedagogi varēja pārliecināties Māras Svilānes stāstījumā par lasītmācīšanu Valdorfskolā saistībā ar pasakām un temperamenta tipiem. M. Svilāne stāstīja par Valdorfskolas skolēnu dienas kārtību – rīts sākas ar rokas spiedienu, mācību stunda – ar kopīgu dziesmu. Arī balsi mēs izmantojam kā instrumentu. Viņa norādīja uz atšķirīgo temperamentu tipu uztveres īpatnībām un to, kā viņi dzird lasīto. Tāpēc ir svarīgi izprast to, kāds ir katrs bērns un spētu atbilstoši reaģēt.

Lais spētu reaģēt atbilstoši bērna individuālājām vajadzībām un nodrošinātu saskaņu, palīdz eiritmija (dziedinošā kustību māksla). Kā norādīja Guna Doniņa - bērnu kustību harmonija tiek kopta eiritmijas nodarbībās. Valodas skaņu iespējams izteikt arī kustībā. Pedagogiem bija iespēja G. Doniņas vadībā prakstiski izmēģināt eiritmijas elementus izmantošanu mācību procesā sākumskolā. Eiritmija nav vienkārši fiziski vingrinājumi, ar to palīdzību iespējams sasniegt objektīvu mērķi. Piemēram, ar noteiktiem vingrinājumiem iespējams panākt lielāku skolēna uzmanības noturību. Kustību mākslā pastāv uzskats, ka katrai skaņai piemīt unikāla forma un to veido notiektu runas orgānu kustības. Piemēram, veidojoties skaņai, skaņai “A”tiek plaši atvērtas balss saites, rīkle, kakls un atbilstošā leņķī pavērtas rokas, tādējādi paužot izbrīnu, tā mēs darām arī ikdienā, kad par kaut koesam pārsteigti.

Konferences trešajā daļā Jelgavas pilsētas (Jelgavas 6. vidusskolas, Jelgavas 4. vidusskolas, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas, Jelgavas 3. sākumskolas, Jelgavas   4. sākumskolasun Jelgavas 2. pamatskolas) pedagogi stāstīja un iedvesmoja cits citu ar labās prakses piemēriem un savu personīgo pieredzi. Skolotāju stāstījumos bija konkrētu izmantoto metožu apraksts, kas tika papildināts ar dažādu vizuālo materiālu– gan video, gan dažādu prakstisko izstrādāto materiālu paraugiem.

Lasītprasme savu aktualitāti nav zaudējusi arī mūsdienās, atšķirība ir tajā, ka tehnoloģiju ietekmē ir mainījušies akcenti. Svarīgi ir ne tikai mācēt lasīt, bet prast lasīt analītiski, kritiski izvērtējot informācijas avotus un izlasīto izmantot, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Galerija

Konference sākumskolas pedagogiem – "Lasītprasmes tendences tehnoloģiju laikmetā"
Atgriezties