Jaundzimušā aprūpes pamatā – cieņpilna izturēšanās

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā 14. martā Jelgavas Veselības veicināšanas programmas ietvaros sadarbībā ar Jelgavas sociālo lietu pārvaldi notika bezmaksas praktiskā treniņnodarbība „Jaundzimušā aprūpe jeb hendlings”. Nodarbību vadīja fizioterapeite Klaudija Hēla.         Fizioterapeite uzsvēra, ka nav viena pareizā varianta, kā aprūpēt bērnu, vienīgais priekšnoteikums ir bērna labsajūta. Ja mazulis ir priecīgs un neizrāda nepatiku pret notiekošo, tas nozīmē, ka viss ir kārtībā. Aprūpes jēdziens sevī neiekļauj tikai konkrētas praktiskas lietas, kā, piemēram, bērna celšanu, nolikšanu, turēšanu, barošanu, ģērbšanu, vannošanu, pastaigas un autiņbiksīšu maiņu. Tās ir arī rūpes, uzmanība un mīlestības pilni pieskārieni, kas bērnā raisa pozitīvas emocijas un rada prieku.

K. Hēla ir pārliecināta, ka liela loma ir cieņas pilnai attieksmei pret zīdaini, jo viņš ir pilnīgi atkarīgs no mūsu rīcības. Viņš nevar izstāstīt savas sajūtas, tāpēc viņam esam mēs, un mūsu uzdevums ir saprast un attiecīgi reaģēt uz notiekošo. Ķermenim ir atmiņa, un aprūpes process ir laiks, kad bērns sāk mācīties, kā izturēties pret citiem. Ja vēlamies, lai bērni mūs ciena, tad sākotnēji viņiem ir jājūt šāda izturēšanās no vecāku puses. Šī iemesla dēļ aprūpes procesu nevajadzētu uztvert kā standartizētu darbību kopumu, bet tam būtu jāieplāno laiks. Tas jāizbauda, un sajūtām būtu jābūt abpusējām – bērns gaida pieskārienus un glāstus, savukārt mēs caur ikdienišķām darbībām izrādām mīlestību un cieņu.

Katrs pieskāriens izraisa kādu noteiktu reakciju. Lai saprastu, kāpēc tā ir tieši tāda, bērns jāvēro, tādējādi iepazīstot mazuli. Tāpat ir jāmēģina iedomāties sevi viņa vietā – tas palīdz saprast notiekošo. Ja arī kādreiz esam kļūdījušies, svarīgi ir pamanīt kļūdu un to neatkārtot.

Pazīmes, kas liecina, ka jaundzimušais nav apmierināts ar situāciju, var būt dažādas. Izplatītākās no tām – trīcēšana, bailīgs skatiens, ķermeņa sasprindzinājums, spārdīšanās, roku likšana uz acīm vai ausīm un citas. Raudāšana jau ir galējā pazīme, ka kaut kas nav kārtībā. Pazīstot savu bērnu, būtu jāspēj reaģēt, sastopoties jau ar pirmajām neapmierinātības pazīmēm. Ja bērns raud, tad nevajadzētu viņu šajā brīdī aprūpēt, bet nomierināt. Pretējā gadījumā tas var novest pie nepatīkamu asociāciju veidošanās par aprūpes procesu kā tādu.

Tāpat ir novērojamas pazīmes, kas liecina par bērna ēstgribu. Bērns vēl guļot jau sāk čāpstināt, ir novērojamas roku kustības, acu atvēršana un tikai tad, ja līdz šim viņam nav pievērsta uzmanība, mazulis sāks raudāt, tādā veidā ziņojot klātesošajiem, ka vēlas, lai viņu pabaro. Svarīgi ir piefiksēt brīdi, pirms viņš ir sācis raudāt - ja to palaidīsim garām, nākamajā reizē bērns uzreiz sāks raudāt, jo ar raudāšanas palīdzību panāca vēlamo – saņēma ēdienu.

Fizioterapeite Klaudija Hēla arī demonstrēja praktiskus paņēmienus, kā bērnu pareizi turēt, pacelt, mainīt autiņbiksītes, kā arī citas aprūpes paņēmienus, lai izvairītos no tonusa veidošanās un mazinātu zīdaiņa muskulatūras sasprindzinājumu, palīdzot bērna kreisajai un labajai ķermeņa pusei attīstīties vienmērīgi.

Vecāki praktiskās teniņnodarbības laikā uzdeva arī sev interesējošus un aktuālus jautājumus, piemēram, ko darīt gadījumā, ja bērnam ir kolikas vai cita veida problēmas ar vēdera izeju. Klaudija Hēla parādīja, kā ar masējošām kustībām var atvieglot bērna nepatīkamās sajūtas un mazināt diskomfortu.

Klātesošie dalībnieki – gan topošās māmiņas, gan esošās māmiņas, gan tēvi – mājās devās iedvesmoti, jo fizioterapeites profesionālais stāstījums ļāva nodarbības dalībniekiem mazināt viņu bažas un neziņu par jaundzimušo aprūpi.

Galerija

Bezmaksas treniņnodarbība vecākiem "Jaundzimušā aprūpe un hendlings"
Atgriezties