Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) 9. martā pulcēja teju 90 pedagogus ikgadējā pasākumā “#DigiDIENA 2026”, kas šoreiz bija veltīts tēmai par digitālās labbūtības un tehnoloģiju iespēju līdzsvara īstenošanu mākslīgā intelekta laikmetā. Pasākuma laikā dalībnieki gan iepazina jaunākos digitālos rīkus, gan diskutēja par to, kā saglabāt līdzsvaru starp tehnoloģiju izmantošanu un personīgo labbūtību.

Dienas sākumā pedagogi piedalījās “Kiberbrančā”, kur Jelgavas IT mentori īsās un dinamiskās darbnīcās demonstrēja praktiskus digitālos rīkus, ko iespējams integrēt mācību procesā. Dalībniekiem bija iespēja izzināt šādas tēmas:

• “No idejas līdz attēlam: Canva MI palīgs bilžu radīšanai” – IT mentores Tatjanas Šorecas (Jelgavas Pārlielupes pamatskola) vadībā;
• “Aizraujoša stunda ar spēļošanas platformu Baamboozle.com” – IT mentores Gintas Tarvidas (Jelgavas Centra pamatskola) vadībā;
• “Tinkercad.com tiešsaistes platformas iespējas” – IT mentora Vadima Mamedova (Jelgavas 5. vidusskola) vadībā;
• “YouLinker digitālā platforma” – IT mentora Jāņa Arāja (Jelgavas pamatskola “Valdeka” – attīstības centrs) vadībā.

Pasākuma centrālā daļa bija programmas “Mācībspēja” veidotāja Viestura Dūles (Zuargusa) lekcija “Digitālā labbūtība: kāpēc gudra atslodze skolās ir tikpat svarīga kā slodze”. Tajā pedagogi guva plašāku ieskatu par tā dēvēto atslodzes kultūru – kā tā darbojas un kāpēc tā ir būtiska gan skolotāju, gan skolēnu labbūtībai. Lektors uzsvēra, ka dopamīna jeb tā sauktā “laimes hormona” līmeņa paaugstināšanai nepieciešams veidot veselīgus ieradumus, veicot nodarbes, kas iedvesmo, nomierina, ļauj izkustēties vai radoši izpausties, nevis paļauties uz īslaicīgiem ārējiem stimuliem, kas tiek gūti sociālajos tīklos vai citās digitālajās aktivitātēs.

Lekcijā tika prezentētas arī programmas “Mācībspēja” iniciatīvas, kas uzlabo skolēnu koncentrēšanās spējas mācību procesam, mazina bulinga iespējas, sekmē kustību iekļaušanu ikdienas procesos un palīdz samazināt atkarību no viedierīcēm. Vienlaikus šīs pieejas veicina arī skolotāju labbūtību, palīdzot veidot veselīgāku skolas vidi.

Lekcija norisinājās brīvā un atvērtā gaisotnē – pedagogi tika aicināti uzdot jautājumus, dalīties pieredzē un diskutēt par veidiem, kā savā ikdienā ieviest veselīgus digitālā līdzsvara principus.

“#DigiDIENA 2026” noslēgumā pedagogiem bija iespēja piedalīties vienā no septiņām tematiskajām darbnīcām, kuras vadīja pieredzējuši savas jomas speciālisti, sniedzot gan teorētisku ieskatu, gan praktiskus piemērus digitālo rīku izmantošanai izglītības procesā:

“Kiberšpikeris: kiberdrošības ABC ikdienai”
Darbnīcu vadīja kapteinis Andis Maksimovs, NBS Sakaru skolas Informāciju tehnoloģiju un sakaru drošības daļas priekšnieks. Dalībnieki iepazina kiberdrošības pamatprincipus, aktuālākos digitālos apdraudējumus un kiberuzbrucēju darbības metodes. Tika analizētas pazīmes, kurām pievērst uzmanību ikdienas darbā, kā arī apskatīti efektīvākie pretpasākumi un rīcība kiberincidentu gadījumā.

“Kiberdrošības aktualitātes: draudi & risinājumi”
Darbnīcu vadīja CERT.LV vecākā komunikācijas speciāliste Alise Gubene. Tajā pedagogi iepazinās ar izplatītākajiem kiberuzbrukumu veidiem – pikšķerēšanu, smikšķerēšanu, vikšķerēšanu un citiem sociālās inženierijas paņēmieniem. Dalībnieki apguva arī praktiskus kiberhigiēnas principus, piemēram, drošu paroļu veidošanu un daudzfaktoru autentifikācijas izmantošanu.

“MI aģenti starppriekšmetu saites veidošanai”
Darbnīcu vadīja Aleksandrs Ļubinskis, uzņēmuma “NovoFutura” valdes priekšsēdētājs un Cēsu Digitālā centra vadītāja vietnieks. Dalībnieki uzzināja, kā ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams radīt idejas starppriekšmetu projektiem un uzdevumiem, kā arī praktiski izveidoja MI aģenta piemēru, kas palīdz ģenerēt jaunas mācību idejas.

“MI rīki formatīvajai vērtēšanai: kā ietaupīt laiku, saglabājot kvalitāti”
Darbnīcu vadīja svešvalodu skolotāja un IT mentore Ginta Tarvida. Pedagogi iepazinās ar iespējām izmantot mākslīgo intelektu formatīvās vērtēšanas materiālu izveidei, ātri ģenerējot jautājumus un uzdevumus un integrējot tos dažādās digitālajās platformās, piemēram, Kahoot un Google Forms.

“MI asistents skolotājam: NotebookLM iespējas un riski”
Darbnīcu vadīja Ance Kancere, dizaina un tehnoloģiju skolotāja Siguldas pilsētas vidusskolā un Siguldas novada Digitālā centra izglītības projektu koordinatore. Dalībnieki iepazina Google rīku NotebookLM, kas ļauj no dažādiem informācijas avotiem automātiski veidot mācību materiālus, testus, pārskatus un citus mācību resursus, kā arī analizēja šī rīka ieguvumus un iespējamos riskus.

“Digitālās mācību tehnoloģijas praksē: kā izvēlēties un ieviest mācību iestādē”
Darbnīcu vadīja Madara Boša – izglītības tehnoloģiju eksperte, ROBOSKOLA STEM mentore. Tajā tika apskatīti praktiski kritēriji digitālo tehnoloģiju izvēlei, biežāk pieļautās kļūdas tehnoloģiju ieviešanā un veidi, kā nodrošināt, lai investīcijas digitālajos risinājumos patiešām uzlabotu mācību kvalitāti.

“MozaBook – interaktīvs rīks daudzveidīgai mācību stundai”
Darbnīcu vadīja Vēsma Cielava, pieaugušo neformālās izglītības iestādes “Mācību centrs “Tomega”” vadītāja. Pedagogi iepazinās ar MozaBook platformas iespējām, kas ļauj papildināt mācību saturu ar interaktīviem 3D objektiem, animācijām, video un digitālajiem uzdevumiem, padarot mācību procesu vizuāli bagātīgāku un saistošāku skolēniem.

Pasākuma mērķis bija  pedagogu digitālās kompetences stiprināšana, pilnveidojot zināšanas un prasmes drošai un līdzsvarotai tehnoloģiju izmantošanai izglītības procesā. Pedagogi gan iepazina jaunākos tehnoloģiskos rīkus darba efektivitātes paaugstināšanai, gan stiprināja zināšanas par personīgās labbūtības saglabāšanas veidiem dinamiskajā dzīves ritumā.

ZRKAC izsaka lielu pateicību lektoram un darbnīcu vadītājiem par dalīšanos vērtīgajās zināšanās un aktuālākajā pieredzē, kā arī pedagogiem par aktīvo līdzdalību un interesi stiprināt digitālās prasmes spēcīgas, mūsdienīgas un drošu izglītības vides radīšanai.