Amatnieku un mājražotāju 2. KONTAKTBIRŽA
Publicēts: Piektdien, 2013. gada 9. augustā 11:12

 

 

 

2012. gada 13. decembrī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) notika jau otrā Zemgales reģiona amatnieku un mājražotāju kontaktbirža.

Šogad ZRKAC pasākumu organizēja sadarbībā ar Hipotēku banku un Latvijas Amatniecības kameru un tajā piedalījās 107 dalībnieki, t.sk. 57 amatnieki, mājražotāji piedalījās ar saviem darbiem. Dalībnieki bija pieteikušies no Jelgavas, Dobeles, Bauskas pilsētām un novadiem, Jaunjelgavas, Saldus, Jēkabpils novadiem, Mērsraga, Balviem, Talsiem, Dundagas.

Kontaktbiržas programma tapa, konsultējoties ar amatniekiem un mājražotājiem. Tieši viņu izvirzītie jautājumi noteica, kuri eksperti - lektori piedalījās pasākumā. Kontaktbiržas dalībniekus uzrunāja Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, ZRKAC direktore Sarmīte Vīksna un VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” Bauskas filiāles vadītāja Anita Kleina.

Viens no būtiskiem jautājumiem bija - kādus jaunus ceļus rast darbībai un sadarbībai. Tos ieskicēja Vilnis Kazāks (Prezentācija Nr.1), Latvijas Amatniecības kameras prezidents un vēsturnieks, pedagogs, arheologs Andris Tomašūns. Vienmēr aktuāls jautājums - kur rast jaunas idejas. Viens no variantiem - radoša pieeja muzeju fondu bagātību izmantošanā, uz ko, ar konkrētiem piemēriem un piedāvājumiem, aicināja Marija Kaupere (Prezentācija Nr.2), Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece, bet varbūt Spiediena katla metode, ar ko iepazīstināja Elīna Uļanska (Prezentācija Nr.8), Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. Arī finansējuma piesaistes iespējas ir amatnieku uzmanības lokā vienmēr. Par Mikrokredīta un Starta programmas piedāvājumu mājražotājiem informēja Laura Saulīte (Prezentācija Nr.7), VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” Bauskas filiāles aizdevumu daļas vadītāja. Īpašu interesi izraisīja amatnieku pieredze. Ildze Ģībiete (Prezentācija Nr.3) stāstīja par zīmola „Ildzes lelles” tapšanas ceļu, Gaļina Sirēviča (Prezentācija Nr.4)stāstīja par Daiņa Lēgenberga koka amatniecības darbnīcas „Amatnieki” produkcijas daudzveidību, kolekciju un pasūtījumiem un iesaistīšanos tūrisma apritē. Andra Meinerte (Prezentācija Nr.5), kura Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā, kopā ar meitu, pabeigusi zīda apgleznošanas kursus un šis hobijs kļuvis par iedvesmas avotu un izpausmes veidu. Tā kā vairāki mājražotāji bija ierosinājuši pievērst uzmanību arī pārtikas amatniecībai, pasākumā pieredzē dalījās SIA „Svētes maize” valdes priekšsēdējs Jānis Dāvids (Prezentācija Nr.6), jo viņa uzņēmuma pirmsākumi arī bija mājražošana. Svētes maize īsā laikā iekarojusi patērētāju interesi un arī jelgavnieki to atzinuši par zīmolu, ar kuru tie lepojas. Būtisks jautājums ir - kādas prasības jāievēro, lai uzsāktu darbību pārtikas amatniecības jomā. Atbildes uz šiem jautājumiem deva PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis, rosinot potenciālos pārtikas mājražotājus nebaidīties no prasībām.

Galvenie secinājumi: šādas kopā nākšanas ir nepieciešamas, jo dod iedvesmu, idejas un impulsus tālākai darbībai un turpmāk akcents jāliek uz ciešāku 
sadarbību, lai risinātu jomai būtiskus jautājumus.

Kontaktbirža devusi iespēju plašākai divpusējai sadarbībai amatnieku un mājražotāju vidū, piemēram, jau pasākuma gaitā divas tekstila ziedu veidotājas dalījās amata noslēpumos - kā top mazie ziedu pumpuriņi, kāda cita rokdarbniece saņēma pasūtījumu priekšautu šūšanai u.c.

Interesanti, ka pēc pasākuma kāds no dalībniekiem atcerējās, ka skapī glabājas vecmāmiņas austi linu audekli, kam pielietojums nav rasts gadu gaitā, bet, ieraugot rokdarbnieču veidotos linu darbus, saprata, ka šie audekli var pārtapt lieliskos mākslas darbos.

Galerija

Zemgales reģiona amatnieku un mājražotāju 2. kontaktbirža
Atgriezties