Aktualitātes darba tiesībās un darba aizsardzībā

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā 10. martā norisinājās seminārs par aktualitātēm darba tiesībās un darba aizsardzībā. To apmeklēja vairāk kā 130 dalībnieki. Seminārā tika apskatīti grozījumi Darba likumā un aktualitātes darba tiesībās, kā arī Darba aizsardzības likumā. Seminārā piedalījās darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš, darba aizsardzības eksperte Laima Beroza un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis.

Jānis Pumpiņš klātesošos iepazīstināja ar grozījumiem Darba likumā un aktualitātēm darba tiesībās. Darba likumā aktuālas problēmas ir saistītas ar: darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar darbinieku, darbinieka materiālo atbildību zaudējumu nodarīšanā darba devējam, atbilstošu darba laika organizācijas veida noteikšanu, darba devēja rīcību gadījumā, kad darbinieka veselības stāvoklis pēc obligātās veselības pārbaudes ir atzīts par nepiemērotu darbam, kā arī īpašiem nodarbinātības noteikumiem darba līgumā, ja nodarbināts pusaudzis.

12. Saeima pēdējā plenārsēdē pieņēma trīs likumprojektus par grozījumiem Darba likumā, daļa no tiem bija arī LDDK izvirzītie priekšlikumi, piemēram, par svešvalodas ierobežojumiem darba attiecībās, grozījumi par virsstundu apmaksu, Zemessargu atbrīvošanu no darba pienākumiem kolektīvo apmācību laikā reizi gadā, atlaišanas pabalsta neizmaksāšanas iespējas.

Kā norādīja J. Pumpiņš, gaidāmas arī vairākas izmaiņas Darba likumā. Primāri diskusijas būs par: grozījumiem nepilna summēta darba laika noteikšanai, piemaksu samazināšanai par virsstundu darbu, darbinieka atbildības noteikšanu par materiāliem zaudējumiem, Darba likuma 109.panta otrās daļas izslēgšana – aizliegums atlaist invalīdus, kā arī no Darba likuma 110.pantu izslēgšana – arodbiedrības biedru atlaišana.

Par grozījumiem darba aizsardzības likumā stāstīja LDDK darba aizsardzības eksperte Laima Beroza. Darba aizsardzības likuma mērķis ir nodrošināt efektīvāku darba aizsardzības prasību piemērošanu, īpaši attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Tāpat vienlaikus ir plānots izstrādāt modernizētu darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtību, precīzāk un skaidrāk noteikt prasības darba aizsardzības organizatoriskās sistēmas izveidei un sadarbībai darba aizsardzības jautājumos.

Strādājot attālināti un darbu veicot pastāvīgi vienā darba vietā, ir iespējams nodrošināt darba vietas pārbaudi, lai izvērtētu riskus, protams, par to savstarpēji vienojoties darba devējām ar darba ņēmēju. Darba devējam ir jānodrošina darba vides riska novērtēšanas rezultātu dokumentēšanu. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, ir paredzēts, ka darba devējs ir tiesīgs izmantot informācijas tehnoloģiju risinājumus ar darba aizsardzību saistīto procesu dokumentēšanā, tomēr jāatceras, ka ir jāizmanto drošs elektroniskais paraksts.

Ir jāņem vērā arī organizatoriskā struktūra – nodarbināto skaits un darbības veids, lai attiecīgi norīkotu vai pieņemtu darbā vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai noslēgtu līgumu ar kompetentu speciālistu vai institūciju. Izmaiņas skars arī savstarpējo darba devēju sadarbību, jo darba devējām jānodrošina, lai tā uzņēmuma darbā iesaistītie cita darba devēja nodarbinātie saņemtu instruktāžu un vispārīgu informāciju par darba aizsardzību uzņēmumā pirms darba uzsākšanas un visā laikposmā, kad viņi tiek nodarbināti uzņēmumā.

Jautājumi, kas attiecināmi uz pašnodarbināto drošību un aizsardzību, ir jāievēro tādā apmērā, cik tas atbilst pašnodarbinātā veicamā darba būtībai, piemēram, jānovērš darba vides riska cēloņi, bīstamie jāaizstāj ar drošiem vai mazāk bīstamiem. Savukārt pakalpojuma saņēmējam, ja ir noslēgts līgums ar pašnodarbināto, jānodrošina viņam tikpat droša darba vide kā savā uzņēmumā nodarbinātajiem, ja pašnodarbinātais veic darbu šā uzņēmuma darba vidē.

LDDK pārstāvis vērsa semināra dalībnieku uzmanību uz izmaiņām nodarbināto vecumstruktūrā un ar to saistītajām sekām darba tirgū. Ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju un nākotnes prognozes, statistikas dati liecina, ka līdz 2030. gadam daudzās Eiropas valstīs 30% no darbaspēka vai pat vēl lielāku daļu no tā veidos darba ņēmēji vecumā no 55 līdz 64 gadiem.

Sekas tam būs darbaspēka trūkums, īpaši kvalificētu darbinieku trūkums, kā arī situācija, kad arvien vairāk cilvēkiem būs veselības problēmas, hroniskas slimības. Ar laiku pieaugs arī arodslimību skaits nozarēs un profesijās, kas saistītas ar smagu fizisku vai garīgu slodzi, roku darbu, darbu naktī vai maiņās.

Darba devēji jau laikus var domāt, kā atbalstīt darbiniekus vecumā grupā 50+, piemēram, nodrošināt darbinieku pārkvalificēšanos mazāk intensīvam darbam, piemērot darba vidi atbilstoši ergonomikas normām, veikt regulāras darbinieku veselības pārbaudes, domāt par elastīgu darba laiku un attālinātām darba iespējām, konsultēt un apmācīt vadītājus, kā atbalstīt gados vecākus darbiniekus.

Noteiktie grozījumi Darba likuma aktualitātes darba tiesībās, kā arī Darba aizsardzības likumā stāsies spēkā ar 2020. gada 1. jūliju. Savukārt, lai labāk sagatavotos izmaiņām darba tirgū un darbaspēka novecošanās tendencei, darba devējiem ir iespēja uzlabot darba vidi un atbalstīt savus gados vecākos darbiniekus, piedaloties Eiropas Sociālā fonda projektā “Atbalsts ilgākam darba mūžam”.

Galerija

Seminārs "Aktualitātes darba tiesībās un darba aizsardzībā"
Atgriezties