180 cittautieši apguvuši latviešu valodu
Publicēts: Trešdien, 2016. gada 10. februārī 14:25
Vieta: Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs, Svētes ielā 33

2014. gada 1. septembrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs uzsāka īstenot valsts budžeta programmas «Latviešu valodas apguve 2014» projektu «Latviešu valodas apguve un pilnveide pieaugušajiem Jelgavā» (Nr.2014.LV/LV/1/4-1/03).

Sabiedrības integrācijas fonda finansētais projekts sniedz iespēju nodrošināt bezmaksas latviešu valodas apguves kursus Jelgavas un reģiona mazākumtautību cilvēkiem un nepilsoņiem. 2014. gada valsts budžeta programmas ietvaros šis ir viens no divpadsmit Sabiedrības integrācijas fonda finansētajiem projektiem valstī konkrētajai mērķgrupai un vienīgais ārpus Rīgas un Latgales reģiona. Tāpēc jelgavniekiem tas patiesi ir liels ieguvums un atbalsts šobrīd aktuālajā sabiedrības integrācijas procesā, jo katru gadu gan pilsētā, gan tuvākajos novados uz dzīvi pārceļas arvien jauni cilvēki, kuri Latviju izvēlējušies par savu dzīvesvietu un vēlas iekļauties vietējā sabiedrībā. Lai tas notiktu, viņiem jāiepazīst vietējās kopienas dzīves tradīcijas, vērtības un jāprot valoda, un svarīgi ir šo atbalstu cilvēkiem sniegt jau pašā sākumā. Tas, ka mēs kā pašvaldības pieaugušo izglītības iestāde ar projekta palīdzību saviem iedzīvotājiem šo iespēju varam nodrošināt, ir patiešām svarīgi. Priecē, ka 75 procenti no projekta dalībniekiem ir Jelgavas iedzīvotāji, bet pārējie dzīvo tuvākajos pagastos un novados - Ozolniekos, Ānē, Cenās, Iecavā.

Pašlaik rit pēdējais mācību mēnesis, un projekta dalībnieki, pasniedzēji un vadības grupa pirms finiša taisnes var izvērtēt padarīto un sasniegto. Projekts devis iespēju 180 Jelgavas un Zemgales reģiona mazākumtautību iedzīvotājiem un nepilsoņiem, tajā skaitā prioritāri jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, sākt apgūt vai turpināt pilnveidot latviešu valodas prasmi atbilstoši katra iepriekšējām valodas zināšanām.

Pirmajā mācību gadā latviešu valodu apguvuši 90 cilvēki pamata (A) un vidējā (B) valodas prasmes līmeņa grupās, bet šajā mācību gadā vēl 90 cilvēki mācās valodu no iesācēja līdz augstākajam (C) valodas prasmes līmenim. Projekta dalībnieki apgūst 100 stundu mācību programmu katrā valodas prasmes līmenī, un tas nozīmē četrus mēnešus divas reizes nedēļā pēc darba vai mācībām atvēlēt laiku latviešu valodas apguvei, kas nebūt nav viegli. Ir vajadzīga nopietna motivācija, lai savienotu darbu ar mācībām un sasniegtu rezultātu. Pamata motivācija visiem ir viena - iemācīties labāk runāt latviski, bet katram ir arī savs individuālais mērķis. Senioriem tā ir vēlme pārvarēt nedrošību, esot latviskā vidē un trenējoties runāt, strādājošajiem labākas valodas prasmes ir nepieciešamas profesionālo pienākumu veikšanai, jaunieši vēlas nostiprināt gramatiku un apgūt literārās valodas normas, kas nepieciešamas studijās, nepilsoņiem tā ir vēlme iegūt Latvijas pilsonību, bet tie, kuri nesen atbraukuši uz Latviju, patiesi grib iemācīties runāt latviski, lai sāktu iepazīt savu dzīvesvietu un cilvēkus.

Projekta īstenošanas periods aptver divus mācību gadus (2014./2015. un 2015./2016.), un tas pirmo reizi jelgavniekiem nodrošina iespēju tik ilglaicīgai bezmaksas latviešu valodas apguvei, jo, sekmīgi pabeidzot pirmo mācību gadu, mācības var turpināt otrajā gadā. Šo iespēju ir izmantojis 21 projekta dalībnieks, būtiski uzlabojot savu latviešu valodas prasmi. Tā, piemēram, Ana, kas Latvijā dzīvo otro gadu un valodu sāka mācīties pagājušajā gadā, šobrīd mācās jau augstākā valodas prasmes līmeņa grupā un latviskā vidē var saprasties jau salīdzinoši bez grūtībām. Eiropā notiekošie migrācijas procesi ir noteikuši arī projekta dalībnieku sastāvu. Tas kļuvis patiesi daudznacionāls. Pirmajā mācību gadā līdztekus mūsu pašu iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, kursos mācījās cilvēki no Ķīnas, Azerbaidžānas, Ukrainas, Krievijas, ASV. Tas devis plašas iespējas savstarpējai pieredzes un kultūras dažādību apmaiņai. Apgūstot valodu, cilvēki mācās labāk izprast viens otru, pārvarot kultūru atšķirības. Šogad dalībnieku sastāvs ir vēl daudznacionālāks - līdzās ķīniešiem, krieviem, ukraiņiem, baltkrieviem, lietuviešiem, kazahstāņiem latviešu valodu mācās vjetnamieši un arī viens japānis. Jūtams arī tas, ka latviešu valodu kopumā protam arvien labāk, jo šogad 30 cilvēki (no kopumā 90) valodu apgūst augstākajā līmenī. Priecē tas, ka kursiem pieteicās cilvēki, kuri jau ļoti labi runā latviski, bet uzskatīja, ka vēlas to vēl pilnveidot. Šajās grupās latviešu valodu mācām gandrīz kā dzimto, pievēršot uzmanību valodas stiliem, leksiskiem izteiksmes līdzekļiem un lietišķai darījumu valodai. Pēc 100 stundu programmas apguves un četru mēnešu nopietna darba projekta dalībniekiem ir iespēja Valsts izglītības satura centrā kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, lai saņemtu valsts valodas prasmes apliecību. Šo iespēju pirmajā mācību gadā sekmīgi izmantoja 35 projekta dalībnieki, kuri ieguva valsts valodas apliecību par augstāku valodas līmeni, nekā viņiem bija pirms mācību uzsākšanas.

Arī šī gada martā 40 projekta dalībnieki kārtos valsts valodas prasmes pārbaudi, kas viņiem palīdzēs vai nu uzsākt darba attiecības, vai arī profesionālāk veikt savus darba pienākumus. Ir arī projekta dalībnieki, kuri pēc kursu beigšanas plāno kārtot naturalizācijas pārbaudījumu un iegūt Latvijas pilsonību. Divos gados projekta gaitās iegūtās valodas zināšanas cilvēkiem palīdz gan ikdienas saziņā, gan profesionālo pienākumu veikšanā, jo pasaule kļūst arvien atvērtāka un dažādība ir mūsu ikdiena. Tāpēc projekta īstenotāji uzskata, ka šādi projekti ir ļoti nozīmīgi sabiedrības integrācijas un saliedētības veicināšanai, jo saprasties mēs varam tikai tad, ja viens otru saprotam.

 

Astra Vanaga projekta vadītāja,
Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra Tālākizglītības nodaļas vadītāja

Raksts "180 cittautieši apguvuši latviešu valodu” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.
Par raksta saturu atbild Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs.

Atgriezties