Par mūžīgo un aktuālo – saruna ar dzejnieci Māru Zālīti
Publicēts: Ceturtdien, 2016. gada 7. aprīlī 15:56

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā 
23. martā pasākumu ciklā „Iedvesmas telpa” viesojās dzejniece, dramaturģe un aktīva sabiedriskā darbiniece Māra Zālīte. Dzejas lasījumi klausītājiem ļāva noskaņoties iekšējam dialogam ar sevi par to, kas katram no mums ir aktuāls un kuras ir mūsu „mūžīgās” vērtības un principi, kurus mēs ievērojam, kaut gan apstākļi ne vienmēr tam ir labvēlīgi.

Iedziļinoties sevī un pārskatot savu vērtību skalu, jāizvērtē cilvēki un vide, kas noteiktā veidā ir ietkmējuši mūsu dzīves uztveri, skatījumu uz lietām. M. Zālītes romāna „Pieci pirksti” lasītie fragmenti uzrunāja klātesošos, liekot aizdomāties par Latviju un tās nozīmi mūsu dzīvē. Minētais daiļdarbs ir stāsts par pašas Zālītes bērnību – Sibīrijas bērna atmiņām (Māra Zālīte, kā zināms, dzimusi 1952. gadā Krasnojarskā izsūtīto ģimenē, un Latvijā, vectēva mājās Slampes kalna Ķivuļos, atgriezusies 1956. gadā). Autobiogrāfiskais stāstījums par trešo okupāciju mazās Lauras (galvenā grāmatas varone) skatījumā uzdod mums jautājumus par mūsu katra saikni ar Dzimteni, par to, kas mums katram ir Latvija.

Par vietas un valsts mijiedarbību jādomā arī saistībā ar Latvijas simtgadi, kas būs jau pavisam drīz – 2018. gadā. Kāda būs mana dāvana Latvijai dzimšanas dienā – tas ir jautājums, uz kuru mums katram jārod sava atbilde.

M. Zālīte pasākuma dalībniekus aicināja uz Baltā galdauta svētkiem. Šo svētku simboliskā nozīme ir saliedētības radīšana ar mums tuvākajiem, ar to saproto ne tikai ģimeni un radus, bet arī fiziski tuvākos, piemēram, kaimiņus. Dzīvojot daudzīvokļa mājā, nereti steidzoties ikdienas skrējienā, nemaz nav sanācis brīdis, lai iepazītu mums blakus esošos cilvēkus. Tāpēc Baltā galdauta svētki būtu sākums jaunai tradīcijai, lai stiprinātu mūsu vienotību, kopības un piederības izjūtu savai tautai. Patiesībā šī tradīcija jau nav jauna, bet gan piemirsta. Mūsu senči to ievēroja, viņi kopīgi svinēja godus, saaicinot arī viesus no attālākām mājām. Baltajam galdautam ir simboliska jēga. To uzklājot, arī mums pašiem gribas būt labākiem, lai ar tīru sirdsapziņu varētu pie tā sēsties. 

Atgriezties