Inovāciju diena pedagogiem "Medijpratība jeb kā atsijāt graudus no pelavām"
Publicēts: Ceturtdien, 2015. gada 5. novembrī 16:27
Vieta: Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs, Svētes ielā 33

2015. gada 27. oktobrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā notika inovāciju diena pedagogiem „Medijpratība jeb kā atsijāt graudus no pelavām”. Tajā piedalījās ap 200 pedagogu.

Tika piedāvātas četras nodarbības - lekcijas, no kurām divas varēja apmeklēt katrs dalībnieks. Paralēli notika Ivara Ījaba (LU Sociālo zinātņu fakultātes asoc. prof.) lekcija “Bēgļu krīze Eiropā: starptautiskais konteksts un pašmāju problēmas” un Maijas Katkovskas ("Net-Safe Latvia" Drošāka interneta centra vadītāja) vadītā „Medijpratība un drošība internetā”.

Drošāka interneta centra vadītāja stāstīta par aktualitātēm un riskiem, ar kādiem nākas saskarties globālajā tīmeklī, piemēram, komentēšana, lamāšanās, rupjas valodas lietošana, sazināšanās ar cilvēku, kuru nepazīsti vai atbildēšana uz vēstulēm, kas saņemtas no svešiniekiem u. c.

Domājot par preventīviem pasākumiem, lai izvairītos no dažāda veida apdraudējumiem, var izmantot „drošas meklēšanas iespējas”, aktivizējot drošu meklēšanas režīmu gan pārlūkprogrammās, gan izmantojot filtrus datoram, gan mobilajam tālrunim.

Ja ir nācies saskarties ar nelegālu interneta saturu, par to ziņot var: uzticības tālrunim 11611, mājas lapā www.drossinternets.lv, kā arī Valsts Policijai pa tālruni 112 vai vēršoties VP pārvaldē. M. Katkovska uzsvēra, ka interneta vidē ir uzmanīgi jāapsver savas aktivitātes, jo viss, ko tu publicē internetā, var būt publiski pieejams arī pēc gada, 5 vai 10, tāpēc ir jādomā, kādu tēlu vēlies radīt. Tāpat nav noslēpums, ka lielākā daļa darba devēju, pirms aicināt kandidātu uz interviju, pārbauda, ko par šo cilvēku var atrast internetā, tāpēc ir vērts padomāt, kādas fotogrāfijas un informāciju izvietojam internetā.

Ivars Ījabs lekcijas sākumā pievērsās medijpratības jēdzienam, ar to saprotot , ka informācija ir barība mūsu garam. Tas nozīmē, ka informācija, ar ko saskaramies ir „jāfiltrē”. Tāpēc īpaši svarīgi ir skolā mācīt spēju domāt loģiski un kritiski, izvērtējot faktus, viedokļus.   I. Ījabs sacīja, ka, „pret galvu ir jāizturas ar cieņu”, tāpēc nevajadzētu piesārņot smadzenes ar „junk food” veida informāciju.

Runājot par bēgļu jautājumu politologs uzsvēra valodas jautājuma nozīmi. Bēgļus nedrīkst izolēt no informatīvās telpas, tāpēc skolām būs svarīga loma integrācijas procesā. Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc izrādot solidaritāti, esam apņēmušies uzņemt ap 520-550 bēgļu, tādējādi apliecinot savas saistības. Ja esam bijuši solidāri, tad varam sagaidīt tādu pašu attieksmi pret savu valsti nākotnē.

Ap bēgļu jautājumu ir izveidojušies daudz mītu un stereotipu, tāpēc ir būtiski analizēt informāciju. Vai vajag atšķirt mītus no realitātes un kā to izdarīt? Atbildi sniedza Daina Zelmene (Izglītības attīstības centra projektu koordinatore) lekcijā – „Kāpēc un kā skolā jāmāca prasme lietot medijus?”

Ir vairāki iemesli, kāpēc būtu nepieciešamas mediju lietotprasmes. Pirmkārt, tie ir mums klātesoši un darbojas kā socializācijas instruments, otrkārt, iepazīstoties ar Eirobarometra un TNS Latvija 2014.g. februārī veikto pētījumu par to, kam Latvijas iedzīvotāji uzticas, tieši mediji ir procentuāli augstāk (radio – 61%; TV – 60%; prese – 46%; interneta mediji – 46 %) šajā apkopotajā topā. Treškārt, bērni un jaunieši ir visuzņēmīgākā un vieglāk ietekmējamā auditorija, tāpēc medijos pieaug skaņas un attēla nozīme. Ceturtkārt, mūsdienās sastopamies ar jaunu tendenci, respektīvi, ikviens var piedalīties mediju satura veidošanā (brīvprātīgie reportieri) un tā ir liela atbildība. Tāpēc ir svarīgi saprast, kad cenšas ietekmēt tavu viedokli par lietām un kad, tu vari to izdarīt pats.

D. Zelmene izcēla svarīgākos jautājumus, kuri būtu jāuzdod, lai kritiski spētu vērtēt informāciju, saprotot, ka jebkura ziņa ir stāsts un ir kāds, kurš par to maksā. Atslēgas jautājumi ir: kas rada mediju saturu, kam pieder medijs, kā medijs pelna naudu, kas ir fakti un viedokļi, kādā veidā medijs rada emocionālas reakcijas.

Par atļautajām iespējām izmantot informācijas avotus atbilstoši normatīvajiem aktiem stāstīja Uldis Zariņš (LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs), kura lekcijas tēma bija –„Autortiesību ievērošana mācību procesā. Plaģiāts un kā no tā izvairīties”.

U. Zariņš sākumā izskaidroja autortiesību jēdzienu, kontekstā ar personiskajām, mantiskajām, blakustiesībām un sui generis tiesībām. Lektors iepazīstināja ar tiesību īpašībām, lai klātesošie saprastu, kas normatīvajos aktos tiek aizsargāts, bet kas ne. Vienkāršākais veids, kā pārbaudīt, vai izmantojot kādu avotu, netiek pārkāptas autortiesības, ir trīs soļu tests, atbildot uz trim jautājumiem. Pirmkārt, jādomā par likumā speciāli atrunātajiem, īpašajiem gadījumiem, otrkārt, jāsaprot vai nav kādas pretrunas saistībā ar darba izmantošanu, treškārt, jāsaprot vai tas nepamatoti neierobežo autora likumīgās intereses.

Savukārt, lai izvairītos no plaģiāta, ir jāatsaucas uz izmantoto avotu, precīzi jāievēro atšķirība starp citēšanu un pārfrāzēšanu, kā arī par plaģiātu nav uzskatāmi vispārzināmu faktu izmantošana (dzimšanas dati, Pitagora teorēma, sugu nosaukumi u.tml.).

Mediju lomas nostiprināšanās un tehnoloģiju izplatība mūsdienās ļauj piekļūt plašam informācijas apjomam, radot jaunus izaicinājumus. Tādēļ īpaši svarīgi ir attīstīt gan indivīda, gan sabiedrības kritisko domāšanu, jo mediju pratība ir „izdzīvošanas minimums” modernajā pasaule, kā teikusi Nellija Ločmele (žurnāla „IR” galvenā redaktore).

Galerija

Medijpratība jeb kā atsijāt graudus no pelavām
Atgriezties