Pedagogi tiekas augusta sanāksmē Jaunā mācību gada ieskaņai
Publicēts: Pirmdien, 2015. gada 31. augustā 17:57
Vieta: Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs, Svētes iela 33

2015. gada 25. augustā Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā notika ikgadējā Jelgavas pilsētas pedagogu augusta sanāksme. Tajā piedalījās ap 300 Jelgavas pilsētas izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pedagogu.

Sanāksmes pirmajā daļā dalībniekus uzrunāja Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Viņa pateicās pedagogiem par ieguldīto darbu un līdz šim paveikto, īpaši atzīmējot XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laureātus. Tā Jelgavas 4. vidusskolas koris „Spīgo”, iegūstot 98 punktus no 100 maksimālajiem apliecinājis, ka ir viens no labākajiem Latvijas skolu jauniešu koriem. Tas, protams, ir sistemātiska darba rezultāts, kas tiek ieguldīts katrā mēģinājumā, uzsvēra G. Auza.

Izglītības pārvaldes vadītāja atzīmēja, ka ir atklātas divas pirmskolas izglītības iestādes – „Kāpēcīši” un „Zīļuks”, savukārt iezīmējot jauno mācību gadu, G. Auza runāja par obligātās peldētapmācības programmas ieviešanu 1. klasēm.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš sanāksmes dalībniekiem prezentēja Jelgavas pilsētas attīstības plānu, uzmanību vēršot uz izglītības īpašo lomu pilsētas attīstības kontekstā. Svarīga ir vide un apstākļi, kādā notiek zināšanu ieguve, tādēļ ir nepieciešama Jelgavas Valsts ģimnāzijas renovācija.

Domes priekšsēdētājs runāja par jauniešu nodarbinātību. Atbalstu šajā ziņā nodrošina tas, ka Jelgavā ir profesionālās izglītības iestādes, kas piedāvā apgūt profesiju, lai radītu priekšnoteikumus veiksmīgākai profesionālajai darbībai nākotnē. A. Rāviņš novēlēja visiem radošu jauno mācību gadu.

Klātesošos sveica arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis un Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra direktore Sarmīte Vīksna. S. Vīksna aicināja pedagogus būt smaidošiem, radošiem un arvien tiekties uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere savā uzrunā akcentēja ciešākas sadarbības veidošanu starp skolām un LLU, lai tiktu nodrošināta pēctecība un šodienas prasībām atbilstoša mācību kvalitāte, tādējādi garantējot to, ka ieguvēji būtu visi procesā iesaistītie.

Sanāksmē tika sveikti jaunie metodisko apvienību vadītāji. Latviešu valodas un literatūras MA turpmāk vadīs Ilze Klāva, vēstures un sociālo zinību MA vadīs Viviāna Pirvica, matemātikas MA – Margita Jirgensone, vizuālās mākslas un kulturoloģijas MA – Anda Stankeviča, 1.-6. klašu dabaszinību MA – Daina Birkenbauma, bet bibliotekāru MA – Vija Rimdenoka.

Laba vēlējumus, uzsākot darbu jaunajā amatā saņēma arī Tehnoloģiju vidusskolas trīs jaunās direktores vietnieces - Dita Štefenhagena, Aija Treija un Ineta Blumberga, kā arī Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Jānis Leitis un vietniece Modra Ignate.

Pirmskolas izglītības iestādes piedzīvojušas vadības maiņu: „Zīļukā” par vadītāju kļuvusi Inga Donova, vietniece Ludmila Kudreņicka, „Vārpiņā” – vadītāja Kristīne Šabovica, vietniece Aivija Lastiņa, „Ķiparos” – vadītāja Antra Zorenberga, vietniece Vita Lūse, „Lācīti” vada Sandra Nāckalne, „Gaismiņu” – Agrita Loca, bet „Pasaciņu” Zane Koroļčuka. Par vadītāju PII „Varavīksne” kļuvusi Zaiga Rozenberga, un „Pūčukā” – Kristīne Liperte.

Īpašs šis jaunais mācību gads būs arī trim jaunajām pedagoģēm: Lienei Krieviņai, kas strādās Jelgavas Valsts ģimnāzijā, Daigai Bukontei – pasniegs Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā un Karīnai Jablonskai, kas pievienosies Jelgavas 2. pamatskolas pedagogu saimei.

Otrajā daļā pedagogiem bija iespēja piedalīties kādā no trim radošajām darbnīcām. Pirmais iespaids, satiekot kādu pirmo reizi, ir svarīgs, tāpēc ir nozīme tam, kāds ir vizuālais tēls. Lai labāk izprastu, kā sevi reprezentēt, pedagogiem bija iespēja dzirdēt Aijas Strautmanes – etiķetes, protokola, galda un saskarsmes kultūras konsultantes viedokli par tēmu – „Skolotāju un skolēnu etiķete – nevainojamam uzvedības stilam un mācību iestādes reprezentācijai atbilstoši etiķetei”.

A. Strautmane minēja, ka iestādes vadības noteiktais ģērbšanās stils vienlaikus kļūst par noteicošo, kā iestādes darbinieki reprezentē savu organizāciju, šajā gadījumā, mācību iestādi. Pastāv arī skaidri definēti noteikumi un vispārzināmas normas par to, kā atbilstoši pulksteņlaikam drīkst ģērbties dienas pirmajā pusē, kā vakarā. Tas pats attiecināms uz pasākumiem.

Piemēram, izlaidums nav pasākums, kurā jāierodas vakarkleitā vai smokingā. tas ir svinīgs notikums, tāpēc šajā gadījumā būtu jāizvēlas tērps no vienkrāsaina auduma. Galvenais princips, kas būtu jāievēro, ir cieņpilna attieksme vienam pret otru.

Par to, kā no sevis neatdot par daudz, pieredzē dalījās erudītais uzņēmējdarbības konsultants un apmācību vadītājs Aleksis Daume, stāstot par “Dzīves vīzijas atklāšanu jeb kā nesadegt”. Lai palīdzētu skolēnam, kurš meklē un cenšas saprast savu iekšējo vērtību skalu, skolotājam pašam ir jābūt skaidrai savai misijai, izpratnei par to, kas viņš ir, ko vēlas sasniegt. Jāsaprot, ka nedrīkst baidīties, jo mēs augam un attīstāmies, tikai izejot ārpus ierastās komforta zonas.

Laika plūdums no vienas formas otrā reizēm noris nemanāmi, tikai tad, ja pagājis lielāks periods, atskatoties pagātnē varam rast ko tādu, kas palīdz labāk izprast un apzināties šodienu. Lai attīstītos uz priekšu, jāzina sava pagātne, par to pedagogi aizdomājās Andra Tomašūna darbnīcā – “Jelgavai 750 – pilsētas neapjaustās vērtības”. Jelgavas vēsture vēl gaida savus atklājējus, jo gandrīz katrā tās zemes stūrītī ir atrodama kāda senatnes liecība par agrākajiem gadsimtiem, glabājot vēl neizpētītas vērtības. Vairāku pilsētas ielu rekonstrukciju un būvniecības darbu laikā vēsturniekam par to nācies pārliecināties ne reizi vien. A. Tomašūns klātesošos pārsteidza ar ekspedīcijā uzzināto par Lielupes un Driksas upes salām.

Rezultātā ir uzzināti vairāki interesanti fakti par šo salu vēsturi, kas atrodas starp Lielupi un Driksu, - Pasta sala, Gubernatora saliņa, mazā Pils sala, uz kuras ir Jelgavas pils, un lielā Pils sala, uz kuras ir dabas liegums un kur dzīvo savvaļas zirgi.

Varētu domāt, ka salas ir veidojušās tikai dabas rotaļu rezultātā, bet ekspedīcijas laikā tika atrasti pierādījumi, ka salu tapšanā savs devums bijis arī cilvēku darbībai.

Vēsturnieks uzskata, ka, visticamāk, hercoga Jēkaba laikā Driksas upe tika mākslīgi izrakta, savienojot Platones upes ieteku Lielupē un Lielupes vecupi, tādējādi veidojot vairākas salas starp Lielupi un jaunizrakto Driksas upi.

Pils sala virzienā uz ziemeļiem no Jelgavas pils ir vēsturnieku un arheologu maz pētīta. Kā norāda rakstītie avoti, šeit varētu būt atradušies vairāki vēstures objekti. Iespējams, te ir bijusi 13.gadsimta Zemgaļu osta, noteikti atrodamas ir pēdas hercogu laika 17.gadsimta Vecajai skanstei - nocietinājumam – un 19.gadsimta Napoleona laika skanste. Tas paver plašas izpētes iespējas nākošajai ekspedīcijai.

Novēlam azartisku garu, dodoties nākamajā kopīgajā ekspedīcijā, veiksmīgi uzsākot 2015./2016.m.g. mācību gadu!

Galerija

Jelgavas pilsētas pedagogu augusta sanāksme 2015
Atgriezties