Kā apzināti pilnveidot sevi jeb koučings – personības izaugsmei
Publicēts: Ceturtdien, 2015. gada 9. aprīlī 16:52
Vieta: Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs, Svētes iela 33

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) 2015. gada 28. aprīlī notika seminārs Kā apzināti pilnveidot sevi jeb koučings – personības izaugsmei”, kuru vadīja līderības un komandu koučs – Kintija Barloti.

Pasākumu atklāja ZRKAC uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone, uzsverot, cik būtiski mūsu steidzīgajā laikmetā ir atrast laiku sev, savai pašizaugsmei.

Lai izprastu, kas tad ir koučings, sāksim ar to, kas tas nav. Tam nav saistības ar personības izaugsmi vispārīgā līmenī, skatoties pagātnē, analizējot iepriekš paveikto, bet gan gluži pretēji, domājot par nākotni. Būtībā tā ir mērķa nospraušana un uzdevumu izvirzīšana, lai ieceri īstenotu.

Mērķa noformulēšanas, uzdevumu definēšanas un īstenošanas procesā notiek personības pilnveide un attīstība, jo, kā teicis Rainis: „Dzīvo tikai tas, kas ik brīdi atjaunojas, tiecas pēc jauna mērķa”.

Cik gan bieži esam kādreiz domājuši, ka varēt apgūt kādu svešvalodu, noskriet maratonu u.tml. un, cik reizes lauzuši sev dotos solījumus? Ja ar savu apņemšanos reazlizēt kādu nodomu, tā arī neesam tikuši pie gaidītā rezultāta, palīgā nāk koučs. Uzdodot jautājumus, palīdz noformulēt konkrētu mērķi, ja nepieciešams motivē, provocē vai neļauj pārāk atslābināties uzdevumu izpildes procesā.

Arī semināra apmeklētāji varēja pārliecināties par koučam nepieciešamajām profesionālajām prasmēm, piemērā par dzīves sfēru sadalījumu aplī, kur katrai no tām bija noteikta iedaļa. Brūvprātīgajam no zāles vajadzēja piešķirt punktus skalā no 1 līdz 10, atkarībā no tā, cik daudz enerģijas un laika konkrētajai sfērai: ģimenei, darbam, draugiem u.c. tiek veltīts.

Varēja novērot, ka Kintijas Barloti uzdoto jautājumu mērķis ir maksimālas skaidrības iegūšana, apziņas atmodināšana, kā arī, vēlmes darboties, stimulēšana.

Kouča kompetencē ietilpst gan darbs ar indivīdu, gan komandu – dažāda veida organizācijās, uzņēmumos. Atšķirība ir, ka komandai, lai tā sasniegtu mērķi, ir jābūt vienotai, jāsaprot kopējā vīzija. Tāpat jābūt skaidrai izpratnei par to, kā piepildīt vīzju pēc konkrēti sastādīta plāna, lai sasniegtu gaidīto rezultātu.

Lai nenotiktu tā, ka mērķis ir sasniegts, tomēr rezultāts nav cerētais, pastāv dažādas metodes tā pārbaudes procesā, piemēram, T.O.T.E.

Šī metode paredz, ka T1 nozīmē situācijas kopējo formulējumu (iekļauj mērķa formulēšanu, vizualizāciju utt.), O ir nepieciešamās darbības jeb soļi, lai sasniegtu mērķi, T2 ir pārbaudes stadija, kurā notiek atskats uz izvirzītajām darbībām, noslēdzošajā – E posmā tiek domāts par brīdi, kad konkrētais mērķis tiks sasniegts, un kā tas ietekmēs tālāko rīcību, apzinoties, ka iecere ir realizēta.

Koučings piedāvā nedaudz atšķirīgu skatu uz indivīdu, fokusējot uzmanību uz cilvēka potenciālu, tājēdādi radot labvēlīgu, optimistisku „augsni”, atklāt un izmantot savas spējas mērķu īstenošanā, savā attīstībā un pilnveidē.

Kā viens no vingrinājumiem ir uzrakstīt četras labas lietas, kas šodien izdarītas un no rīta uzrakastīt atkal četras lietas, kuras plānots paveikt. Tādējādi labās lietas, ko paveicam, būs uzskatāmi redzamas un tas vairos mūsu pašapziņu. Pieaugot pašapziņai, palielinās ticība saviem spēkiem un, to apzinoties ir vieglāk sasniegt mērķi. Nobeigumā jāpievienojas Kintijas Barloti teiktajam – ja mērķis ir noformulēts precīzi, tad ikvienu mērķi ir iespējams sasniegt!

Atgriezties