Kāda ir Zemgales reģiona amatnieku un mājražotāju veiksmes formula?
Vieta: Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs, Svētes iela 33

Tikšanās vietu mainīt nedrīkst, tāpēc jau ceturto gadu pēc kārtas, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļa organizē Zemgales reģiona amatnieku un mājražotāju kontaktbiržu, lai dibinātu kontaktus, veidotu sadarbību, atbalstītu viens otru, rastu jaunas idejas un iespējas, smeltos iedvesmu, gūtu informāciju un zināšanas un lai vēlreiz pārliecinātos- cik radoši un uzņēmīgi ir zemgalieši.

Klausoties „Zemgaliešu siera stāstu”, „Karameļu ceļu” un „Jelgavas garšvielu maisījuma” pieredzi, iezīmējās kopīgais – ja daru, tad izrādās, ka varu! Veiksmes stāsts nenozīmē to, ka vienā rītā pamosties un esi nosapņojis, kādi būs loterijas „laimīgie skaitļi”. Tas ir neatlaidīgs darbs un ticība, ka, par spīti grūtībām un kritumiem, rezultāts tiks sasniegts.

Piemēram, karameļu ceļa iesākums nemaz nav bijis tik salds, kā varētu šķist. Viss sācies ar ziņkārību kā top karameles. „Lai apgūtu karameļu pagatavošanu, māsa Inga devās uz Poliju, kur bija atklātā tipa karameļu darbnīca, uzzinājusi par augsto mācību maksu, un saprotot to, ka arī globālajā tīmeklī, receptūru neatrast, no idejas realizēšanas neatteicās,” stāsta māsa Ilze Priževoite. Tagad no mājražotājām māsas ir attīstījušas un nodibinājušas savu SIA.

Arī krīze var būt kā katalizators labu ideju īstenošanai, to apliecina Ināras Mālkalnes pieredze. Ināra stāsta, ka siera gatavošanas idejas iniciators ir viņas vecākais dēls. „Kā daudzus, arī mūs sāpīgi skāra krīze, un es teicu – vienam no mums jābrauc peļņā uz ārzemēm. Tad, lai nebūtu jābrauc prom, dēls izdomāja plānu B – sāka gatavot sierus. Sākumā gāja grūti, vairākas reizes mēģinot, tika atrasta „īstā siera garša”, ko šodien pazīstam ar zīmolu „Mālkalni”,” tā Ināra. Šobrīd Mālkalnu sieru pazīst ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām, piemēram, Briselē.

Tam, ka pirmās reizes nesanāk, nav nozīmes, ja ir pārliecība, ka būs pilnā loze, par to ir pārliecināts Gints un Ilze Kokorēviči, kuri ir nodibinājuši SIA „ViGa – Re” un piedāvā garšvielas, to maisījumus, kas pagatavoti bez ķīmijas, bez krāsvielām, bez konservantiem, lai ēdiens vienmēr garšotu izcili labi. Gints stāsta: „Eksperimentējot esam nonākuši pie 110 garšvielu maisījumiem, 80 no tiem ir pieprasītākie, taču mēs neapstājamies pie sasniegtā, strādājam pie jaunām garšām, piemēram, jāņogām, dzērvenēm un smiltsērkšķiem. Uzskatu, ka mēģināšana un eksperimenti, tas ir patiesais ceļš, lai gūtu panākumus, piesaistītu partnerus un augtu kā uzņēmums”.

Lai ideja izaugtu no maza ticības stāda par ziedošu un košu dārzu, kuru attīstot un pilnveidojot, tas kuplotu vēl vairāk, nedrīkst pazaudēt iedvesmu un drosmi, kas ir vieni no galvenajiem biznesa virzītājspēkiem, uzskata H. Burkovskis. „Bieži vien esot pārlieku piezemētiem un kritiskiem, mēs dažādu iemeslu dēļ neīstenojam radušās iespējas un nokaujam tās jau saknē, bet tās noteikt varētu realizēt, vajag tikai noticēt”, ir pārliecināts LNT ziņu un TOP 10 moderators. Viņš mājražotājus un amatniekus aicināja lepoties ar savu veikumu, uzdrīkstēties gribēt un sasniegt vairāk, skatīties plašāk, biznesa idejas rast arī, risinot ikdienas problēmas un galvenais-sadarbojoties.

Par to, kādi cilvēki ir nepieciešami komandā, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, savā pieredzē dalījās biznesa konsultants Andris Urbāns. Viņš uzsvēra: „Mēs esam atšķirīgi viens no otra un tas ir dabiski, jāsaprot tikai, kurā posmā un pie kuru uzdevumu realizēšanas mūsu potenciāls un talanti atklājas vispilnīgāk”, norāda A. Urbāns.

Tā kā mājražotāji un amatnieki ir praktiski cilvēki, tad neizpalika arī Aļonas Irmejas sniegtie padomi par to, kādu uzņēmējdarbības formu un nodokļu veidu izvēlēties. Par šādas informācijas lietderību liecināja dalībnieku daudzi jautājumi, jo nereti, saskaroties ar reālām dzīves situācijām, likumiskais ietvars ne vienmēr ir tas, kas palīdz balstīt viņu darbību.

Mūsu pašu rokās ir instrumenti kā situāciju ietekmēt un uzlabot, lai likumiskās normas veicinātu labvēlīgu vidi saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai. Šajā procesā nozīmīga loma ir Antrai Zeiliņai, biedrības „Pārtikas amatnieki” valdes priekšsēdētājai. Viens nav karotājs un šī iemesla dēļ ir nepieciešams biedrībai paplašināties un piesaistīt jaunus spēkus, jo apvienojoties mājražotājiem un amatniekiem, ir iespējams sasniegt vairāk.

Ceļa maizi un uzmundrinājuma vārdus nākamajam gadam teica arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, sakot, ka nākamajā, 750 Jelgavas jubilejas gadā, ir jāizmanto iespējas sevi prezentēt vēl vairāk un plašāk, dodot savu artavu tūrisma nozares attīstībā.

Kontaktbiržas norisi vadīja ZRKAC Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone.

Atliek vien pievienoties viņas vēlējumam, lai interese par mājražošanu un amatniecību pieaugtu un 2015. gadā būtu jādomā, kur visiem pulcēties, lai kuplajam dalībnieku skaitam atrastu atbilstošas telpas.

Galerija

Zemgales reģiona 4. amatnieku un mājražotāju kontaktbirža
Atgriezties